Kazu iezis

Braucot ar laivu pa Gauju, pēc Sietiņieža ilgus kilometrus Gaujas krastos klintis nav redzamas – blīvā krūmāja un koku aizsegā laivotājiem neredzamas paslīd garām iespaidīgās Grīviņu, Līču un Laņģu klintis, kā arī Baižu klintis un citas, mazākas klintiņas Gaujas vecupju krastos.

Tikai apmēram deviņus kilometrus pēc Sietiņieža, aiz Raunas ietekas, asā upes līkumā no laivas kļūst saskatāma nākamā – sārta smilšakmens klints – Kazu iezis.

Šīm klintīm ir vairāki nosaukumi, un, šķiet, vienīgais no tiem, kura izcelsme ir bez skaidrojama, ir šeit lietotais – Kazu iezis, jo nav ziņu par īpašām kazām, kuru dēļ šāds nosaukums būtu radies. Pēc tuvējo māju nosaukuma klintis dēvētas par Paeglīšu iezi, pēc krāsas – par Sarkano iezi (tādu gan Latvijā ir ne mazums), taču bieži sastopams arī nosaukums Kāzu iezis.

Šis nosaukums saistīts ar nostāstu par traģisku notikumu, kas pierakstīts netālajās Leukādijās (bijušajos Rauguļos, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtajās mājās):

…bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi, saģērbušies kāzu drānās, no šīm klintīm ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.

Klintis tiešām ir varenas un Gauja zem tām – dziļa. Tās sākas kā zemāka klints pakāpe ap 20 metrus no Gaujas krasta, kas drīz vien sasniedz upes krastu. Klinšu sākumā atrodas neliela, ap 2 metrus dziļa niša.

Tieši šajā, klinšu sākuma daļā var labi aplūkot Kazu iezi veidojošos smilšakmens slāņus. To krāsas ir fascinējošas – viens slānis ir tumši brūnsarkans, cits – dzeltenīgi sarkans, vietām ir sīkāki starpslānīši citās krāsās.

Līdzīgi Briedīšu iezim, arī Kazu ieža sākuma daļā klints pamatnē atrodas laukakmeņi. Acīmredzot, šeit upe, izskalojot klinti, ir sakrājusi no augšas nokritušos ledāja atnestos akmeņus.

Lielāko daļu klinšu apskalo Gauja, tomēr pāris vietās pa vidu ir iespējams nokāpt pie klinšu pamatnes. Gājiens pa klinšu virsotni nav no vieglajiem – toties skati ir brīnišķīgi! Klinšu vidusdaļā tās šķērso dziļa grava, taču tālāk, uz rietumu pusi seko vēl vairākas gravas – nākas vien saņemties un kāpt lejā un tad atkal – augšā. Klinšu vidusdaļā arī Gauja ir izveidojusi dziļāku iegrauzumu. Abās šīs ierobes malās paveras lieliski skati – abās tā pusēs ir augstākie klints izciļņi, kur vertikālās klints sienas augstums sasniedz 16 metrus. Zem tām atrodas dziļa Gaujas dzelme.

Tuvu klinšu nobeigumam rietumu daļā atrodas miniatūrs, skaists dabas piemineklis – Kazu ieža ūdenskritums – neliela tērcīte, kas smilšakmens iezī izveidojusi divas ūdenskrituma kaskādes – 2.1 un 0.55 m augstas.

Tālāk rietumos klintis izzūd. Gauja atkāpjas no sava senkrasta uz ziemeļiem. Ap 1.2 kilometrus tālāk uz rietumiem atrodas nākamās klintis – Berlīne. Šīs klintis no Gaujas gan nav vairs redzamas.

348 | 21-12-2025