Kalējiezis

Vaives upe aptuveni 900 metrus garā posmā starp Vaives dzirnavām (nedaudz pirms tām) un ieteku Raunā veido sevišķi krāšņu ieleju. Katrā upes līkumā paveras skati uz daudzveidīgām smilšakmens klintīm – te tās ir vienā krastā, aiz nākamā līkuma – jau otrā. Krāšņākās un augstākās klintis atrodas upes kreisajā krastā.

Autora ieskatā skaistākā no šīm klintīm ir Kalējiezis – augsta klints, kas veido pārkari pār Vaives upi un atrodas tieši lejpus Cēsu–Raunas ceļam.

Šī klints ir aptuveni 70 metrus gara. Tās sākums atrodas atstatus no Vaives upītes. Klinšu sākumā ir divas glītas, mākslīgi veidotas alas – agrākie sakņu pagrabi.

Pēc pārdesmit metriem klintīm pietuvojas Vaive, un tās strauji kļūst augstākas. Pa tikko saskatāmu taciņu var uzkāpt augšā un bažīgi (vai klints mala nav pārāk tuvu?) palūkoties lejup. Var arī pāriet pāri netālajam tiltam un kārtīgi aplūkot klintis no pretējā krasta. Te ir skaisti!

Gaujas svītas smilšakmens iezī vietām ir aleirolīta slānīši (aleirolīts pārsvarā sastāv no aleirīta – minerālu graudiņiem, kuru izmērs ir starp smilts un māla graudiņa izmēriem). Klintis ir bagātas arī ar pārakmeņojumiem – Vaives lejteces iežos ir apzinātas 11 dažādu devona perioda organismu sugu atliekas. Visdrīzāk, ir iespēja atklāt arī jaunas.

Klintis ir bagātas arī ar mūsdienu dzīvības formām – daudzveidīgiem ķērpjiem un sūnām.

Kalējiezis savu nosaukumu, iespējams, ieguvis no smēdes un kalēja darbnīcas, kas atradusies pretējā krastā. Šīs būves tika nodedzinātas 1944. gadā (1).

20. gadsimta pirmās puses kartēs aptuveni šajā smēdes atrašanās vietā ir atzīmētas mājas ar nosaukumu “Vaives”.

Izmantotie avoti

1. Guntis Eniņš. Neparastie ūdeņi, akmeņi, alas un koki. AS “Latvijas Mediji”, 2019.

364 | 03-01-2026