Wondermondo
Pasaule
Eiropa
Latvija
Cēsu novads
Klintis
Klinšu veidojumi
Ģeoloģijas brīnumi
Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Vizuļu iezis
Pamatdati
Vizuļu iezis ir krāšņs atsegums Amatas kreisajā krastā. Šeit lieliski redzams Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens iežu kontakts. Vasarā te vērojams interesants ūdenskritums, bet ziemā nereti veidojas iespaidīgi leduskritumi.
32.5 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukuma alternatīvas
Augstums
Garums
Ieži
Stratigrāfija
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija
Posmā starp A2 šosejas Melturu tiltu un Kārļu zivjaudzētavu Amata plūst dziļā, krāšņā ielejā. Abās ielejas pusēs daudzviet redzami dolomīta klinšu un (retāk) smilšakmens atsegumi.
Vizuļu iezis atrodas Amatas kreisajā krastā — nākamajā Amatas līkumā aiz Melturu ieža, pirms atseguma pie Mazplūčiem. Pretējā — labajā — Amatas krastā, nedaudz pirms Vizuļu ieža, paceļas Īļaku iezis, bet nedaudz lejāk — diženā Dolomītu krauja.
Arī pats Vizuļu iezis ir iespaidīgs un, šķiet, interesantākais atsegums šajā Amatas posmā.
Līdzīgi citām šī Amatas posma klintīm Vizuļu iezis veido vertikālu atsegumu kraujas augšdaļā — šeit atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti. Atseguma vidusdaļā ir savdabīga josla, no kuras izplūst gruntsūdeņi — tā ir kontakta zona starp Pļaviņu svītu (dolomītu) un zem tās esošo Amatas svītu (smilšakmeni, mālu un aleirolītu). Ūdenim no augsnes ir viegli izsūkties cauri plaisainajam dolomītam, taču, sasniedzot Pļaviņu svītas apakšējās daļas mālainos karbonātiskos nogulumus (Kokneses rida), tam nākas plūst pa šo kontakta joslu līdz atsegumam.
Amatas svītas augšdaļā ieži ir cietāki — šeit gruntsūdeņi no Pļaviņu svītas ir infiltrējuši kaļķa cementu, kas pamazām sacementējis smilšakmeni betonam līdzīgā masā — lodīšu smilšakmenī. Zem lodīšu smilšakmens seko trauslāki ieži — māli, aleirolīti un vāji cementēts smilšakmens.
Vasarā uz svītu robežas ir mitrums, daudzveidīga aļģu un sūnu sega. Toties ziemā Vizuļu iezis lejpus šīs svītu kontakta joslas dažkārt pārvēršas par Latvijā lielāko leduskritumu. Šeit svarīgs ir vārds “dažkārt” — lielais leduskritums veidojas samērā reti.
Lejpus abu svītu kontakta Vizuļu iezis pāriet slīpās nobirās, kurās vietām redzami Amatas svītas iežu slāņi. Agrāk klints bijusi stāvāka.
Vizuļu ieža vidusdaļā pāri Amatas svītas iežiem krīt ūdenskritums ar divām pakāpēm — ap 1 m un ap 3,4 m augstām. Iespējams, šis ūdenskritums izveidojies nesen un varbūt ar laiku atkal izzudīs.
Lejasdaļā Vizuļu iezis atkāpjas augšup pa krauju — augstu virs upes, pāri nobiru kaudzei, paceļas vairākus metrus augsta dolomītu siena.
Nosaukums
“Vizuļu iezis” ir salīdzinoši nesens nosaukums — to devušas netālās mājas (kas zina — varbūt tieši mājām nosaukumu devuši krāšņie ledus vizuļi klintī?). Amatas aprakstītāja Melānija Vanaga 20. gadsimta 70. gados šo klinti nosauca par Varavīksnes iezi. Nosaukumam ierosmi deva daudzie krāsainie iežu slāņi. Laika gaitā apakšējos slāņus aizsegušas nobiras, savukārt M. Vanagas dotais vietvārds ir pārcēlies apmēram vienu kilometru lejup pa straumi — tagad par Varavīksnes iezi sauc citu, mazāk izteiksmīgu klinti.
392 | 26-02-2026
Citi raksti
Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.