Ančiņu Velna akmens

Ančiņu Velna akmens ir dižākais laukakmens plašā apkārtnē – tā tilpums ir ap 40 kubikmetri un augstums – 1,9 metri.

Akmeni veido specifisks gneisa paveids, kura sastāvā ir salīdzinoši vairāk ragmāņa. Šis minerāls (drīzāk – līdzīgu minerālu grupa) ar savādo nosaukumu ir tumšā krāsā un pieder amfibolu grupai. Ragmāņa gneiss ir samērā parasts iezis, kurš, līdzīgi citiem laukakmeņiem, šeit atceļojis kopā ar ledāju no Skandināvijas puses.

Akmens augšpusē atrodas ap 1,25 metrus garš un 0,5 metrus plats iedobums, kurā bieži uzkrājas lietus ūdens. Šādam ūdenim agrākos laikos bieži piedēvēja dziednieciskas īpašības un, līdz ar to, šādi akmeņi kļuva par veselības kulta objektiem un, vispār – kulta pieminekļiem. Nereti akmeņiem “piepalīdzēja” kļūt par kulta objektiem, iedobumus iekaļot mākslīgi (Meļķitāru muldakmens, Ulmales Piņņu bļodakmens). Iespējams, arī Ančiņu Velna akmens iedobe ir mākslīgi veidota.

Ančiņu Velna akmens ir bijis plašākā apkaimē zināms īpašs akmens, pie kura bieži rīkoja svētkus. Līgo svētku uguns esot kurta arī uz akmens. Iedobumā līdz mūsdienām tiek atstāti ziedojumi – iespējams, saistībā ar joprojām aktuālo dziedniecības kultu, bet, iespējams tāpat, labai veiksmei.

Akmens sānos ir arī tikko saredzama zīme.

Par akmeni ir vairāki nostāsti. Viens vēsta par Velnu, kurš akmeni te nometis tādēļ, ka dziedājis gailis. Cits nostāsts vēsta par bagātībām, kas zem akmens aprakstas zviedru karu laikā un to varot izrakt tikai pusnaktī.

180 | 27-02-2025