Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)

Mežos starp Daugmali un Baldoni, netālu no Bērzenes upes kreisā krasta atrodas ainavisks avotiņš, kurš, šķiet, jau kopš senatnes kalpo par dzeramā ūdens avotu.

Avotiņu ciena arī mūsdienās – tam ir izbūvēti koka grodi un uz to ved iestaigāta taciņa no netālā meža celiņa.

Šī avotiņa ūdens garša ir savdabīga – to varētu raksturot kā nedaudz rūgtenu, jo ūdens ir bagāts ar iežos izšķīdinātajiem kalcija un magnija sāļiem.

2024. gadā un pirms tam veiktās ūdens analīzes liecina, ka to nevajadzētu dzert nevārītu – ūdens ir nedaudz bakterioloģiski piesārņots.

Savādā kārtā avots tiek dēvēts par avotu pie Sakaiņu pilskalna jeb Sakaiņu pilskalna avotu. Attālums no avota līdz pilskalnam pa taisnu līniju ir apmēram 1,8 kilometri un avotiņš atrodas upes pretējā krastā – līdz ar to pilskalna iemītniekiem tas diez vai būtu bijis īpaši ērts. Tiesa, arī pašu Sakaiņu pilskalnu dažreiz dēvē par Avotiņkalnu.

Meža celiņš, kurš ved gar avotu, ir sens un ap 800 metrus tālāk uz dienvidiem tas iet gar senajām Avotnieku mājām. Visdrīzāk, šo māju nosaukums cēlies tieši no šī avota.

Par avotiņu ir arī nostāsts:

Staignajā avotā esot nogremdēta Napoleona karaspēka kara kase. Esot pieteikts, ka naudu no avota atgūs tikai tad, ja tam ziedos ko dzīvu.

Tā nu reiz virs avotiņa, uz laipa stāvēdamas, divas ganu meitas dziedājušas “Nāc naudiņa, nāc naudiņa, mēs tev dosim baltu vērsi!” Baltais vērsis tiešām turpat netālu ganījās. Pēkšņi no avota dumbrāja augšup izcēlusies naudas lāde ar spožu zelta naudu. Meitenes aizskrējušas uz mājām to pastāstīt – kad ļaudis atgriezušies pie avota, nav bijis ne naudas lādes, ne arī avotam piesolītā baltā vērša. (“Skolu dzīve”, Nr. 7., 1938. gads)

202 | 11-05-2025