Bezdibeņa avota ala

Līču un Laņģu klintis ir vienas no krāšņākajām un interesantākajām klintīm Latvijā. Viena no septiņām alām šajās klintīs ir Bezdibeņa avota ala Laņģu klinšu ziemeļu daļā, tuvāk Līču klintīm (abas klintis ir viena otrai tuvu).

Ala ir ap 5 metrus gara, taču tajā sausām kājām neieiesiet (un nevajag iet) – visu alas grīdu klāj alu ezers, kuru veido spēcīgs avots.

Agrāk ezers alā bija ļoti dziļš – kad 1974. gadā to uzmērīja Guntis Eniņš ar domubiedriem, kārts ezeriņā iegāja 4 metru dziļumā un nebija pārliecības, ka sasniegts dibens. Autors dzirdējis, ka 1990to gadu sākumā šī ala pieredzēja Latvijā neparastu notikumu – mēģinājumu nirt Latvijas alas ezerā, bet nirēji esot secinājuši, ka šis pasākums ir ļoti bīstams.

Mūsdienās šī ezeriņa dzelme, šķiet, aizgruvusi vai aizsērējusi, taču no alas joprojām izplūst spēcīgs avots, kura ūdens satur daudz dzelzs.

Skatoties iekšā alā, var redzēt, ka kreisā pusē sienai ir līnija, virs kuras siena ir sausa, bet lejpus tās – mitra, klāta ar dzelzs baktērijām un aļģēm. Labajā pusē siena ir sausa.

Arī alas griestos ir redzama plaisa, jeb, drīzāk, līnija. Pa kreisi no tās smilšakmens ir tumšāks, pa labi, attiecīgi, gaišāks, šādi pārdalot alu divās pusēs. Acīmredzot, avots izplūst pa smilšakmens ieža plaisu, tajā izveidojot šo alu.

Sasniedzot atmosfēru, avota ūdens bagātinās ar skābekli un to izmanto īpaša dzīvības forma – dzelzs baktērijas, kuras pārtiek no enerģijas, kura rodas dzelzs oksidēšanās procesā. Gan alā (tajā skaitā uz tās sienām), gan strautiņā, kas izplūst no alas, var redzēt šo baktēriju kolonijas – želejveidīgus “mākonīšus”. Reti kad baktērijas ir tik redzamas, kā šeit.

Apmeklējot šo vietu, lūgums nelīst iekšā alā un nemīcīties pa avotu. Lai dabas procesi turpinās pēc iespējas netraucēti un arī nākamajiem apmeklētājiem ir ko redzēt!

158 | 11-12-2024