Brāžu krāces

Pie Ērgļiem atrodas trīs Latvijai netipiski dabas pieminekļi – upju krāces pāri iespaidīgiem akmeņu krāvumiem. Divas no tām – Nāružas Velna grāvis un Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) – izveidojušās uz mazākām upītēm, bet Brāžu krāces ir izveidojušas krāšņu dabas ainavu salīdzinoši lielajā Ogres upē.

Visas trīs krāces ir veidojušās uz pēdējā ledus laikmeta atstātām laukakmeņu grēdām. Iespējams, visas trīs upes krīt pāri vienam un tam pašam ledāja atstātam veidojumam, kura veidošanās mehānisms ģeologiem vēl būtu jānoskaidro.

Laivotājiem Brāžu krāču posms sanāk garāks – ap 10 km, taču centrālā, izteiktākā daļa ir krietni īsāka – ap 4 km, kurā var izdalīt ap 2,3 km garu vēl iespaidīgāku posmu.

Minētais 4 km posms sākas pie Krastu mājām. Sākumā upē vēl nav tik daudz laukakmeņu, taču ap pusotru kilometru lejpus Krastiem sākas pati iespaidīgākā Brāžu krāču daļa – virkne ar akmens sēkļiem. Šī Brāžu krāču daļa turpinās līdz Veģerupītes ietekai.

Iespaidīgs piedzīvojums ir brauciens pāri krācēm tad, kad Ogrē ūdens līmenis ir augsts – braukt gribētājiem ir jāseko līdzi vietējiem laikapstākļiem, jo brīži, kad krāces ir izbraucamas (un, vienlaikus – ūdens nav pārāk daudz – tā, lai krāces tomēr var just), nav nemaz tik bieži.

Upmalas krūmājos vietām var atrast mazāk veiksmīgu laivotāju aprīkojumu – airus, apģērba gabalus, laivu gabalus, kas liecina, ka brauciens pāri krācēm dažreiz nav nemaz tik vienkāršs.

Vēlā pavasarī un vasarā ainava šeit mainās un kļūst mierīgāka: vietām Ogre pat pazūd laukakmeņu krāvumā.

116 | 15-09-2024