Brīnumu kategorijas

Pasaules brīnumi šajā mājaslapā ir iedalīti 124 kategorijās. Šis lielais skaits tālāk iedalīts četrās jomās:

• Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi
• Bioloģijas brīnumi
• Arheoloģiskie un arhitektūras brīnumi
• Nostāstu vietas

Daudzi pasaules brīnumi atbilst vairākām kategorijām. Tomēr, pastāv viens stingrs princips: katram brīnumam ir jāatbilst vismaz vienai kategorijai.

Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi

Uz sākumu

Šos brīnumus ir radījuši ģeoloģiskie, meteoroloģiskie un astronomiska rakstura procesi.

• Alas – dabiski veidojušās pazemes telpas, kuras ir pietiekami lielas, lai tajās varētu iekļūt cilvēks.
  • Kritenes – iespaidīgi dabiski veidojušies iegruvumi un nosēdumi.
• Avoti – neparastas vietas, kur ūdens vai citi šķidrumi un/vai gāzes sasniedz Zemes virsmu. Kategorijā iekļauti arī zemūdens avoti.
  • Minerālavoti – avoti, kuru ūdens satur izšķīdinātas vielas.
  • Staburagi, avotu terases – vietas, kur avoti izgulsnējuši nogulumus, piemēram, kaļķiezi, travertīnu, sāli un citus. Šie nogulumi bieži rada dabiskas terases un citus neparastus veidojumus.
  • Termālie avoti – avoti, kuru ūdens temperatūra jūtami pārsniedz gada vidējo gaisa temperatūru.
  • Zemūdens avoti – avoti, kuri iznāk no zemes zem ūdens līmeņa.
• Eolie veidojumi – šos brīnumus ir radījis vējš.
• Ezeri un upes – neparasti ezeri un upes.
• Ģeogrāfiskie rekordi – vietas ar nedzīvās dabas radītiem ekstrēmiem parametriem, piemēram, pasaules augstākā klints, vējainākā vieta u.c.
• Ģeotermālie veidojumi – brīnumi, kurus radījis ģeotermālais – Zemes iekšējais – siltums.
  • Fumarolas – neparastas fumarolas – grunts atvērumi, no kuriem izplūst gāzes.
  • Geizeri – vietas, kur karstie avoti atkārtoti izšauj verdoša ūdens un tvaika strūklakas.
  • Ģeotermālie lauki – ģeotermālo veidojumu koncentrācijas vietas, kur vienuviet atrodas lielāks skaits termālo avotu, fumarolu, geizeru u. tml. veidojumu.
• Iežu veidojumi – vizuāli un/vai no zinātnes viedokļa interesanti iežu veidojumi.

  

  • Akmeņi – ļoti lieli vai citādā ziņā neparasti akmens bluķi.
  • Balansējošie akmeņi – lieli akmeņi vai citi iežu veidojumi, kuri var šķietami viegli nokrist.
  • Dabiskās arkas – dabiski veidojušās klints arkas – klinšu veidojumi ar atverēm, caur kurām var iziet.
  • Kanjoni un aizas – izcilas aizas vai kanjoni ar vertikālām vai ļoti stāvām klinšu sienām abās upes pusēs.
  • Karsta ainavas – izcilas reljefa formas, kuras radušās, šķīstot dabiskajiem iežiem, visbiežāk, šķīstot kaļķakmenim, dolomītam un ģipsim.
  • Klinšu smailes – dabiski veidojušās, augstas un tievas klinšu smailes.
  • Klintis – izcili iežu atsegumi, parasti – vertikāli vai ļoti stāvi.
  • Monolīti – ļoti lielas, monolītas iežu masas, kuras veido neparastas, vizuāli iespaidīgas reljefa formas.
• Jūras geizeri – periodiski atkārtojošās strūklakas, kuras darbina viļņu enerģija.
• Ledāju veidojumi – iespaidīgi ledāju radītie veidojumi, ieskaitot arī pašus ledājus. Apledojumi, jo īpaši pēdējais ledus laikmets daudzos pasaules reģionos, tajā skaitā arī Latvijā, ir atstājuši interesantas un daudzveidīgas reljefa formas un citus veidojumus.

  

• Meteorītu krāteri – Vietas, kur jūtamas pārmaiņas radījuši citu kosmisko objektu radītie triecieni. Kategorijā ir iekļauti arī savā nokrišanas vietā esošie meteorīti.
• Meteoroloģisko fenomenu vietas – vietas, kur regulāri vērojami neparasti meteoroloģiskie apstākļi vai citi meteoroloģiskie fenomeni.
• Paisuma virpuļi un viļņi – vietas, kur ir iespaidīgas paisuma/bēguma straumes un virpuļi, viļņi.
• Reti dabas materiāli – vietas, kurās var atrast retus dabiski veidojušos iežus, minerālus, un citas vielas.
  • Dārgakmeņu atradnes – vietas, kurās atrod skaistus un vērtīgus akmeņus, kurus izmanto rotām.
• Ūdenskritumi – vietas, kur ūdens krīt lejup.
• Vulkāni – interesantākie vulkāni – Zemes garozas atvērumi vai plaisas, caur kuriem izplūst vai agrāk izplūda magma un / vai vulkāniskās gāzes.

Bioloģijas brīnumi

Uz sākumu

Šos brīnumus radījusi dzīvā daba, izņemot cilvēkus.

• Bioloģijas rekordi – vietas ar dzīvās dabas radītiem ekstrēmiem parametriem, piemēram, pasaules augstākais koks, ziemeļos tālākais mežs u.c.
• Ekosistēmas – vietas, kur īpaši vides apstākļi ļauj pastāvēt neparastām sugu sabiedrībām.
  • Dzīvnieku kolonijas – vietas, kur pastāvīgi vai regulāri vērojams īpaši liels dzīvnieku skaits.
• Koki – atsevišķi iespaidīgi un interesanti koki.
• Pārakmeņojumu atradnes – vērtīgas senu dzīvības formu pastāvēšanas liecības – atliekas, pārakmeņojumi vai citas darbības pēdas.
  • Aizvēsturisko cilvēku atradnes – vietas, kur atrodamas agrīno hominīnu un cilvēku atliekas, pārakmeņojumi vai darbības pēdas.

Arheoloģiskie un arhitektūras brīnumi

Uz sākumu

Šos brīnumus ir radījuši cilvēki.

• Apmetnes – vietas, kur pastāvīgi vai uz laiku dzīvo vai dzīvoja cilvēku grupas un kurām piemīt zinātniskas, kultūras un/vai īpašas ainaviskās vērtības.
  • Aizvēsturiskās apmetnes – nozīmīgākās apmetnes, kurās cilvēki dzīvoja aizvēsturiskajos (t.i. pirms rakstītās vēstures) laikos.
  • Ciemi – mazākas apmetnes ārpus pilsētām.
  • Pamestas pilsētas – pamestas pilsētas vai to daļas, kurām piemīt tūrisma vai zinātniskā vērtība.
  • Pilsētas – pašlaik apdzīvotas pilsētas vai to daļas, kurām piemīt īpaša tūrisma vai zinātniskā vērtība.
  • Senās pilsētas – senas (šeit – vairāk, kā 1 500 gadus senas) pilsētas vai to daļas, kurām piemīt īpaša tūrisma vai zinātniskā vērtība.
  • Ražotņu apmetnes – interesantas apmetnes, kuras izveidojušās līdzās lielām ražotnēm vai raktuvēm.
• Industriālais un infrastruktūras mantojums – būves, kuras radītas tehnisko un ražošanas pakalpojumu sniegšanai.

  

  • Enerģijas ražošanas infrastruktūra – būves, kuras radītas enerģijas ražošanai.
    • Hidroelektrostacijas un dambji – ūdensdzirnavas un citas būves, kuru mērķis ir iegūt krītoša/plūstoša ūdens enerģiju.
    • Vējdzirnavas – būves vēja enerģijas ieguvei.
  • Lauksaimniecības infrastruktūra – būves un cilvēka radīti ainavas elementi, kas veidoti ar mērķi audzēt dzīvniekus, augus un sēnes.
    • Apūdeņošanas sistēmas – lauksaimniecības teritoriju ūdensapgādes sistēmas.
    • Lauksaimniecības terases – cilvēka veidotas terases ar mērķi pielāgot slīpas virsmas lauksaimniecības ražošanas vajadzībām.
  • Raktuves – cilvēka radītas bedres vai šahtas ar mērķi iegūt no zemes vērtīgus materiālus.
  • Rūpnīcas un noliktavas – būves, kas ir ŗadītas ražošanas procesiem un preču izvietošanai.
  • Telekomunikāciju būves – būves, kas radītas telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai.
  • Ūdensapgādes būves – būves ūdens ieguvei un novadīšanai līdz mājām.
  • Zinātnes infrastruktūra – būves, kas ir radītas zinātniskajiem eksperimentiem un izpētei.
    • Astronomiskās izpētes būves – būves, kas ir radītas, lai veiktu astronomisko izpēti.
• Kapi – interesantākās mirušu cilvēku atlieku atrašanās vietas.
  • Aizvēsturiski kapi un senkapi – interesantākās pirms viduslaikiem mirušu cilvēku atlieku atrašanās vietas.
• Klinšu būves un skulptūras – izcilas būves, kuras iecirstas klintī, kā arī klinšu skulptūras. Šajā kategorijā ir iekļautas būves, kas ir radītas dabiskā iezī, to nepārvietojot uz citu vietu.
  • Klinšu kapenes un katakombas – klintīs iecirstas būves, kurās novietotas mirušu cilvēku atliekas.
  • Klinšu skulptūras un ciļņi – klintīs iecirstas skulptūras un ciļņi.
  • Klinšu tempļi un klosteri – klintīs iecirstas reliģiskās būves. Visizcilākās klinšu būves.
• Mājas – būves, kas primāri tiek izmantotas kā cilvēku dzīves vieta.
  • Daudzdzīvokļu mājas – izcilas mājas, kurās ir nodalīti mājokļi vairākām ģimenēm.
  • Nenocietinātas pilis – greznas, lielas mājas turīgām un/vai ietekmīgām ģimenēm.
  • Nocietinātas pilis – nocietinātas mājas, tika būvētas, galvenokārt, viduslaikos.
  • Savrupmājas – interesantas, īpašas vienas ģimenes mājas. Savrupmājas ir jaunākas un, kopumā, mazākas un mazāk greznas, kā nenocietinātās pilis.

  

• Mākslīgi radīti uzkalni – cilvēka radītas akmeņu vai atkritumu kaudzes, kā arī zemes uzkalni. Šajā mājaslapā lielāka interese ir par seniem uzkalniem – arheoloģiskajiem pieminekļiem.
• Megalīti – no lieliem akmeņiem veidotas senas būves vai atsevišķi pārvietoti akmeņi. Megalītos netiek izmantota java vai cements. Samērā izplūdis termins, tomēr to klasiski attiecina uz aizvēsturisku kultūru akmens būvēm vai pārvietotiem akmeņiem.
• Militāru izmēģinājumu vietas – vietas, kur ieroču izmēģinājumi ir atstājuši iespaidīgas vai citādi neparastas izmaiņas.
• Nocietinājumi – Būves, kuras ir piemērotas militārajai vai civilajai aizsardzībaai.
  • Aizsargmūri – liela mēroga nocietinājumi, kuri ir veidoti, lai aizsargātu plašākus reģionus.
  • Aizvēsturiski nocietinājumi – interesanti aizvēsturiski (pirms rakstītās vēstures) nocietinājumi.
  • Cietokšņi un forti – nocietinātas būves vai būvju grupas bruņoto spēku aizsardzībai.
  • Cietumi – interesantākās vietas un būves, kuras izmantotas ieslodzījumam.
  • Pilsētu mūri – pilsētu un ciemu aizsardzības sienas.
  • Pilsētu nocietinājumu vārti un torņi – daļas no pilsētu mūriem – interesantākie vārti, torņi un citas daļas.
• Parki un dārzi – mākslīgu stādījumu vietas, kuras veidotas ar mērķi sniegt estētisko baudījumu, kā arī augu izpētei.
• Petroglifi un klinšu zīmējumi – nozīmīga māksla vai uzraksti, kuri radīti uz dabiskām virsmām – pārsvarā uz klinšu un akmeņu virsmām, taču arī uz dzīviem kokiem.
  • Aizvēsturiski alu un klinšu zīmējumi – zīmējumi un gleznojumi, kuri radīti aizvēsturiskajos laikos un ir saglabājušies līdz mūsdienām.
  • Aizvēsturiski un seni uzraksti – aizvēsturiski un seni uzraksti, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Šeit tiek iekļauti arī rūnakmeņi.
  • Ģeoglifi un akmeņu izkārtojumi – liela izmēra zīmes un figūras uz līdzenumiem vai pauguru nogāzēm.
• Pieminekļi un memoriāli – interesantākās būves, kas radītas, lai pieminētu personas (t. sk. mītiskas personas) vai notikumus.
  • Senie un aizvēsturiskie pieminekļi un memoriāli – interesantākās būves, kas radītas pirms viduslaikiem, lai pieminētu personas (t. sk. mītiskas personas) vai notikumus.

  

• Rekordbūves – cilvēka radītas būves ar ekstrēmiem parametriem, piemēram, pasaules augstākā būve, senākā pilsēta u. tml.
• Reliģiskās būves – izcilas būves, kas radītas reliģisko un citu kulta rituālu veikšanai vai citādi kalpo reliģiskiem mērķiem.
  • Aizvēsturiskās un senās svētnīcas – seno un aizvēsturisko reliģiju un ticējumu svētnīcas.
  • Baznīcas – kristiešu svētnīcas.
  • Budistu svētnīcas – budistu svētnīcas, tajā skaitā tempļi un klosteri.
  • Citas mūsdienu svētnīcas – citu mūsdienu reliģiju un kultu svētnīcas.
  • Džainisma svētnīcas – džainisma tempļi un citas svētvietas.
  • Hinduistu svētnīcas – hinduistu svētnīcas un citas ar šo reliģiju saistītās vietas.
  • Jūdaisma svētnīcas – svētās jūdu vietas, tajā skaitā lūgšanu nami – sinagogas.
  • Kristiešu klosteri – būves, kur dzīvo, pielūdz un strādā kristiešu mūki un mūķenes.
  • Musulmaņu svētnīcas – musulmaņu svētās vietas un būves musulmaņu lūgšanām.
  • Senās piramīdas – piramīdas veida būves, kuras senajos un aizvēsturiskajos laikos celtas kā svētnīcas, kulta vietas un apbedījuma vietas nozīmīgām personām. Dažkārt seno piramīdu mērķis nav zināms.
• Sabiedriskas būves – interesantas būves, kas tiek izmantotas vai veidotas sociālo pakalpojumu sniegšanai.
  • Ārstniecības būves – būves veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā dažādu veidu slimnīcas un rehabilitācijas kūrorti.
  • Bibliotēkas – būves, kas celtas, lai uzglabātu informācijas nesējus, galvenokārt – grāmatas.
  • Izglītības iestāžu būves – būves, kuras veidotas izglītības pakalpojumu sniegšanai.
  • Izklaides infrastruktūra – būves, kuras veidotas izklaidei. Šeit neiekļauj sporta un koncertu būves.
  • Muzeji – būves, kurās tiek vākti un pētīti zinātniski un vēsturiski nozīmīgi priekšmeti un jēdzieni.
  • Novērošanas torņi – būves, no kurām paveras skats uz interesantu ainavu.
  • Operas, teātri un koncertzāles – būves, kas celtas koncertiem un teātra izrādēm.
  • Pārvaldes un biroju ēkas – būves, kurās strādā pārvaldības (gan valsts, gan privātās) institūcijas.
  • Sporta infrastruktūra – interesantākās sporta būves.
  • Viesnīcas un krogi – interesantākās būves ceļotāju izmitināšanai un pabarošanai.
  • Tirgi un veikali – interesantākās preču pārdošanas vietas.
• Transporta infrastruktūra – interesantākās būves, kuras veidotas lai pārvietotu cilvēkus un preces.
  • Bākas – būves, kuras veidotas drošākai ūdens transporta navigācijai, galvenokārt, ar gaismas palīdzību.
  • Ceļi un takas – interesantākie un neparastākie ceļu un taku posmi.
  • Dzelzceļi – interesantākie un neparastākie sliežu ceļu posmi.
  • Kanāli – cilvēka veidoti kanāli, pa kuriem var pārvietoties ar ūdens transporta līdzekļiem.
  • Kosmosa infrastruktūra – infrastruktūra kosmisa transporta līdzekļiem.
  • Tilti un satiksmes paŗvadi – būves, pa kurām transporta līdzekļi (vai gājēji) tiek pāri tādiem šķēršļiem, kā ūdens, ielejas, citi ceļi.
  • Transporta stacijas un depo – būves, kurās tiek sniegti transporta pakalpojumi vai izvietoti lieli transporta līdzekļi.
  • Tuneļi – transporta ceļi zem šķēršļiem, piemēram, kalniem, ūdeņiem, blīvi apdzīvotām teritorijām, citiem ceļiem u. tml.

Nostāstu vietas

Uz sākumu

Netverami brīnumi – vietas, kuras saistītas ar stāstiem par neparastām parādībām, zudušām bagātībām un nozīmīgiem notikumiem.

• Kriptozooloģijas fenomenu vietas – vietas, kur regulāri it kā tiek novēroti tādi dzīvnieki, kuru eksistence tiek apšaubīta vai uzskatīta par neiespējamu.
• Noslēptu dārgumu vietas – vietas, kur, atbilstoši nostāstiem, ir noslēptas nozīmīgas materiālās un/vai kultūras bagātības.
• Spoku vietas – vietas, kur atkārtoti it kā tiek novēroti paranormāli fenomeni.