Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Saldus novads

Kanjoni un aizas Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Bukupes klinšu grava

Bukupes klinšu grava. 2026. gada novembris.
Bukupes klinšu grava. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Rīgas - Liepājas ceļa malā netālu no Saldus atrodas mazāk zināma dolomīta iežu krāce - Bukupes ūdenskritumi. Lejpus šai krācei ir izveidojusies ap 300 m gara kanjona veida grava ar dolomīta atsegumiem abos krastos.

18.0 %

Koordinātes
56.66884 Z 22.32854 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Latvija, Saldus novads, Zirņu pagasts, abos Bukupes krastos ap 300 m garā posmā lejpus Bukupes ūdenskritumam
Kanjoni un aizas
Garums
Ap 300 m
Gravas dziļums
Ap 9 m
Atsegumu augstums
Līdz 3 m
Ieži
Dolomīts
Stratigrāfija
Devons 🢖 Famenas stāvs 🢖 Šķerveļa svīta (D3šk)
Informācija apmeklētājiem
Atrodas privātīpašumā. Lai apskatītu visu gravu, ir jābrien upē vai arī jārāpjas pa dubļainām, stāvām nogāzēm.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
250 m
Pieejamība
Vidēji
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Bukupes klinšu gravas sākums pie ūdenskrituma. 2026. gada novembris.
Bukupes klinšu gravas sākums pie ūdenskrituma. Fonā Rīgas – Liepājas ceļš. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Jau pie Bukupes ūdenskrituma (faktiski – krācēm pār dolomīta iežu kāplēm) abos Bukupes krastos parādās nelielas klintis.

Dolomīta atsegumi turpinās aptuveni 300 metrus garā upes posmā, vietām sasniedzot trīs metru augstumu.

Bukupes klinšu grava, kreisā krasta klints. 2026. gada novembris.
Bukupes klinšu grava, kreisā krasta klints. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Bukupes krastos atsegtais dolomīts pieder Šķerveļa svītai – šie ieži ir nedaudz jaunāki nekā, piemēram, Ventas rumbā redzamais dolomīts. Tiesa, šis “jaunums” ir ļoti relatīvs – ieži veidojušies aptuveni pirms 360 miljoniem gadu, laikā, kad jūrās jau dzīvoja pirmie četrkājaiņi, kuri aizvien biežāk sāka interesēties par notiekošo arī virs ūdens līmeņa. Šķerveļa svītas ieži veidojās devona perioda izskaņā, pēc kura sākās karbona periods.

Šeit atsegtais dolomīts satur smilšu un māla piejaukumus. Iezis ir kavernozs – tajā ir daudz nelielu dobumu.

Bukupes klinšu grava. 2026. gada novembris.
Bukupes klinšu grava. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

510 | 16-11-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums


Pasaule Citi raksti

Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts.
Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielākie Baltijas akmeņi

Šajā rakstā ir apkopoti dati par desmit lielākajiem (pēc akmens redzamās daļas tilpuma) akmeņiem katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.