Par augstāko Igaunijas smilšakmens klinti parasti uzskata Hermas Kalna mūri (Härma Mäemine müür). Bieži tiek minēts 43 metru augstums, taču tas ir visa kraujas augstums. Pašas atsegtās klints augstums sasniedz apmēram 19 metrus, un šajā ziņā Hermas Kalna mūri pārspēj, piemēram, ap 20 metrus augstās Lielās Taevaskodas klintis. Savukārt atsegto smilšakmens slāņu kopējais augstums šeit sasniedz aptuveni 30 metrus.

Klinšu un krauju augstumi tiek jaukti ļoti bieži, taču galu galā tas nav pats svarīgākais. Hermas Kalna mūris ir izcili skaists dabas piemineklis. Neparasta ir klints pārsteidzoši augstā, gludā un slīpā virsma.

Hermas Kalna mūrī atsedzas devona perioda Lodes svītas smilšakmens nogulumi. Pie upes līmeņa redzams arī slānis ar mālainiem oļiem.

Atseguma augšdaļā upe ir atkāpusies no klints pakājes. Šajā vietā, paplašinot dabisku plaisu smilšakmenī, senāk izveidots blakus esošo Keldri dzirnavu pagrabs. Tieši šis pagrabs (igauņu valodā kelder) devis nosaukumu Keldri dzirnavām, un arī pašu klinti nereti dēvē par Keldri müür jeb Pagraba klinti.

Klints vidusdaļā, pie upes līmeņa, no smilšakmens un mālainā slāņa kontakta izplūst avots, kas izveidojis nelielu nišu.

Savukārt klints lejasdaļā atrodas divas seklas nišas, kuru dziļums sasniedz aptuveni 0,8–1 metru.

Skaistā smilšakmens klints ir lieliski apskatāma no abiem Piusas krastiem. Lejpus atsegumam pāri upei ved tiltiņš, no kura var uzkāpt kraujas augšmalā.

453 | 06-06-2026

Igaunijas dienvidu daļā ir ne mazums krāšņu smilšakmens klinšu un alu. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, kur šādi kanjoni ir biežāk sastopami, Igaunijā ir tikai viens īsts smilšakmens klinšu kanjons – Hinni kanjons.

Šo kanjonu devona perioda Sietiņu svītas smilšakmenī izveidojis nelielais Enni strautiņš, kas šeit iegrauzies stāvajā Reuges senlejas (Rõuge ürgorg) nogāzē. Netālu no kanjona strauts ietek Kahrilas ezerā.

Krāšņākais skats paveras kanjona vidusdaļā – šeit klinšu “koridors” sašaurinās līdz aptuveni 3 metriem. Kanjonam ir vairāki līkumi un sānu atzari, kas ainavu padara vēl krāšņāku. Vienā no tiem – dienvidu atzarā – atrodas neliela, šaura ala.

Kanjona lejasdaļā klintis kļūst augstākas. Te labajā pusē no klinšu pamatnes izplūst Hinni kanjona avots. Nedaudz lejpus šī avota klintis izzūd, upītes pretējā krastā atrodas vēl divi avoti.

423 | 27-04-2026

Mūsdienās var teikt, ka Igaunijai ir paveicies – šajā mazajā valstī ir vesela virkne apskatāmu meteorītu krāteru, tajā skaitā vieni no pasaulē izcilākajiem – Kāli meteorīta krāteri.

Tomēr tie cilvēki, kuri tagadējā Igaunijā dzīvoja tolaik, kad šie meteorīti krita, noteikti nepiekristu. Protams, ja vien tiem vispār paveicās izdzīvot.

Ilumetsas meteorītu krāteri atrodas Igaunijas dienvidaustrumos, mežainā apvidū pie purva. Nosaukumu “Ilumetsa” var tulkot aptuveni kā “skaistmežs”.

Pieci “kapi”

Šeit atrodas piecas bedres. Zinātniski pierādīts, ka divas no tām radījuši meteorīti. Katrai bedrei ir nosaukums:

• Elles kaps (Põrguhaud) – lielākais krāteris, uz kuru ved arī dabas taka. Diametrs: 75-80 m, dziļums – 12,5 m (jeb 8 m, ja neskaita valni). Valnis austrumu pusē ap 4,5 m augsts. Krātera gultnē ir līdz 2,5 metrus dziļš kūdras slānis, kā arī ap 8 metrus bieza atlūzu kārta – tātad, sākotnēji krāteris bijis ap 23 metrus dziļš. Pierādīts, ka krāteri veidojis meteorīts, meteorīta ietekme sasniedza arī dziļāk esošos devona Burtnieku svītas smilšakmens slāņus līdz 30 metru dziļumā.
• Dziļais kaps (Sügavhaud) – 57.9536 Z 27.4001 A, 725 metrus dienvidrietumos no Elles kapa. Otrs lielākais krāteris. Pierādīts, ka to ir veidojis meteorīts. Diametrs ap 50 metri un dziļums (redzamais) – ap 4,5 metri, jeb 3,5 m, ja neskaita valni. Valnis austrumu pusē ap 1,5 m augsts. Šī krātera gultnē nav kūdras nogulumu. Krāterī aug mežs (tagad izcirsts), uz to neved dabas taka.
• Eņģeļu kaps (Inglihaud) – apšaubāmi, ka veidojis meteorīts.
• Rēgu kaps (Tondihaud) – 57.9556 Z 27.419 A, ap 1100 metrus dienvidaustrumos no Elles kapa. Apšaubāmi, ka veidojis meteorīts.
• Velna kaps (Kuradihaud) – daļēji purvā, sekls, neizteikts valnis ap bedri. Pastāv neliela iespēja, ka arī šo bedri ir veidojis meteorīts.

Abiem meteorītu krāteriem apkārt ir izmestās grunts valnis, kurš austrumu pusē ir augstāks – tātad, visdrīzāk, meteorīti krituši ieslīpi no rietumu puses.

Krāteri ir aizsargājami dabas pieminekļi kopš 1964. gada.

Vieni no nedaudzajiem pierādītajiem meteorītu krāteriem pasaulē

Parasti ir ļoti sarežģīti pierādīt, ka krāteri ir veidojis meteorīts. Pasaulē ir liels skaits “aizdomīgu” bedru, kuras, visdrīzāk, ir veidojuši meteorīti, taču tas nav pierādīts. Ilumetsas krāteri ir samērā īsajā pierādīto meteorītu krāteru sarakstā (visā pasaulē tādu ir ap 200) un vēl jo īsākajā redzamo/saskatāmo meteorītu krāteru (ap 120) sarakstā.

Ilumetsas krāteri piesaistīja uzmanību ģeoloģiskās kartēšanas laikā 1938. gadā un jau tolaik tika pieņemts, ka krāterus veidojuši meteorīti. Kopš tā laika tika veikti vairāki apjomīgi pētījumi, taču krāteru meteorīta izcelsme pilnībā tika pierādīta tikai 2017. gadā un tas ir uzskatāms par nozīmīgu Igaunijas ģeologu sasniegumu. Daļa speciālistu joprojām uzskata, ka Ilumetsas krāteru meteorīta izcelsme nav līdz galam pierādīta.

Nostāsti

Krāteri bijuši zināmi jau kopš senatnes un tie tika uzskatīti par ļoti nelāgu vietu.

Viens no nostāstiem vēsta par senu baznīcu, kura nogrimusi zemē dēļ tā, ka tajā dievkalpojuma laikā ienākuši trīs neticīgi brāļi – tāda lieta senajā svētnīcā nebija pieļaujama.

Elles kapā agrāk valdījusi spokaina rosība – vēlos vakaros tajā kūries milzu katls un ap to pa mežu snaikstījušies elles izdzimumi. Ja cilvēki pienākuši tai par tuvu, viņi neizbēgami gājuši bojā: iemesti Elles kapā pie Velna.

Nesenākos laikos cilvēki, ejot garām Elles kapam, cietuši klusu, lai nepiesaistītu uzmanību. Ja krāteru tuvumā gadījies pieminēt Velnu, teicējs pats pārvērties par Velna kalpu. Īpaši bīstama šī vieta bijusi maziem bērniem.

155 | 06-12-2024

Igaunijas lielākais koks ir nedaudz mazāks par Latvijas (Kaives ozols) un Lietuvas (Stelmužes ozols) lielākajiem kokiem, taču neļaujiet skaitļiem maldināt!
Tamme-Lauri ozols ir izcili ainavisks, milzīgs koks ar saviem, neparastiem stāstiem!

Apraksts

Tamme-Lauri ozols ir milzu koks lauka vidū, kuru var apbrīnot jau no tālienes.

Koka izmērs pieaug: ja 1990jos gados tā apkārtmērs bija 8,2-8,3 m, tad tagad tas ir 8,5 m (1.).

Zibens trāpījumi ir samazinājuši koka augstumu, tomēr tas joprojām ir 17 m augsts.

Līdzīgi vairumam veco ozolu, Tamme-Lauri ozolam ir liels dobums, ko 1970. gadā aizpildīja ar 8 tonnām betona, to nostiprinot ar metāla armatūru. Pirms tam dobumā varēja ieiet līdz septiņiem cilvēkiem.

Atšķirībā no vairuma milzu ozolu, Tamme-Lauri ozolam ir izdevies aptuveni noteikt vecumu: 1998. gadā ar vairākiem urbumiem tika apzināts tā gadskārtu skaits. Toreiz tas bija 680 gadus vecs, un, līdz ar to, tagad tas ir vairāk nekā 700 gadus vecs. Tas nozīmē, ka šis koks sāka augt ap 1318. gadu!

Vēsture un leģendas

Koks ir nosaukts Lauritsas – kokā dzīvojoša uguns gara – vārdā. Šis gars var sūtīt nelaimi, bet dažreiz arī veiksmi.

Visticamāk, ozols bija daļa no lielākas kulta vietas, ko 18. gadsimtā iznīcināja Johans Kristians Kvants, vietējais Morāvijas brāļu mācītājs.

1939. gada 30. jūnijā koks kļuva par aizsargājamu dabas pieminekli.

1970. gadā, aizpildot dobumu, tika atklāts, ka Tamme-Lauri ozols 20. gadsimta 40.-50. gados tika izmantots kā mežabrāļu slēpnis.

Informācijas avoti

1. Tamme-Lauri oak rest stop, RMK. Izmantots 2023. gada 12. aprīlī.

4 | 01-05-2024