Bruņa ala

Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā.

Aņītes Garais iezis

Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m.

Aņītes Vidējais iezis

Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara.

Aņītes Augstais iezis

Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora.

Slaktūža upītes klints

Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim.

Braslas Baltais iezis

Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim.

Kalējiezis

Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta.

Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām

Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām.

Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām

Avots, kas iztek no nelielas klints.

Lielā Jaunapsīšu ala un avots

Lielākā no trim Jaunapsīšu alām – 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi.