Jaunā Kalējala

Jaunā Kalējala. 2025. gada marts.

5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.

Līču aiza un ala

Līču aiza. 2024. gada novembris.

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Kalējala (Kalēja ala)

Kalēja ala (Kalējala). 2025. gada marts.

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Laņģu klintis

Laņģu klintis. 2024. gada novembris.

Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.

Spriņģu iezis

Spriņģu iezis. 2025. gada februāris.

Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.

Līču klintis

Līču klintis, vidusdaļa. 2024. gada novembris.

Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas.

Tītmaņu iezis

Tītmaņu iezis. 2024. gada maijs.

Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.

Dolomītu krauja

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.

Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.

Anfabrikas klintis

Anfabrikas klintis un pagrabi. 2025. gada februāris.

Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.