Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Cēsu novads

Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Dambja iezis

Dambja iezis. Priekšplānā – daudzo nogruvumu radītais haoss. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pamatdati

Agrāk Dambja iezis bija krietni vien iespaidīgāks. Mūsdienās pēc daudziem nobrukumiem šī dolomīta un dolomītsmilšakmens klints ir kļuvusi zemāka un atkāpusies no upes un, kad kokiem un krūmiem ir zaļas lapas - nav pat redzama.

Vērtējums

22.3 %

Koordinātes

57.2342 Z 25.2111 A Sk. citā kartē

Atrašanās vieta, adrese

Eiropa, Latvija, Cēsu novads, Drabešu pagasts, Amatas labajā krastā pie Kārļu HES aizsprosta

Kategorija

Klintis

Augstums

Kopējais kraujas (bet ne klinšu!) augstums – ap 30 m, vertikālas dolomīta klintis – līdz 10 m augstas

Garums

Ap 360 m

Ieži

Dolomīts, dolomītsmilšakmens

Stratigrāfija

Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Pļaviņu svīta (D₃pl)
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Amatas svīta (D₃amt)

Aizsardzības statuss

Dabas piemineklis “Dambja iezis un Bruņa ala”, Gaujas nacionālā parka Amatas dabas liegums

Informācija apmeklētājiem

Atrodas valsts īpašumā. Netālu no ieža apakšas ved dabas taka, tomēr, lai to kārtīgāk izpētītu, ir jākāpj pa nobirām un cauri krūmiem. Šai klintij ir raksturīgi bieži nogruvumi.

Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto

1030 m

Pieejamība

Vidēji

Īpašuma statuss

Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Plašāka informācija

Dambja iezis. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pēdējā lielā dolomīta klints Amatas krastos pirms krāšņajām smilšakmens klintīm ir Dambja iezis.

Mūsdienās Dambja iezis ir samērā necils un vasarās pat gandrīz neredzams aiz blīvā koku un krūmu vainaga. Netālu no ieža pakājes ved dabas taka starp Melturu un Kārļu tiltiem, virs galvas augstu paceļas koku siena, kas liecina par augstu stāvkrastu – bet diez ko negribas līst krūmos, lai paskatītos, kas tur īsti ir.

Fotoattēli liecina, ka agrākajos laikos šeit skats bija citādāks – pat vasarās augstu virs Kārļu HES dzirnavezera (HES tika uzcelts 1924.-1927. gados) pacēlās gaišas, augstas klintis, kuras tikai pamatnē aizsedza nelieli krūmi.

Dambja iezis, apakšējie dolomītsmilšakmens slāņi. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Tagad Dambja ieža augstākajā daļā, kas atrodas tuvāk HES dambim, klinšu pakājē ir neseni nobrukumi – irdens klints bluķu, nogāzušos koku un mālu valnis. Acīmredzot, šādu nobrukumi šeit notiek bieži un klints pamazām atkāpjas aizvien tālāk no Amatas un kļūst zemāka.

Klinšu vidusdaļā, pakājē atsedzas skaisti, gandrīz balti Amatas svītas dolomītsmilšakmens ieži. Labi redzams seno straumju radītais slīpslāņojums.

Tomēr, autoraprāt, visglītākais ir ieža sākums kraujas augšmalā, pirms nobrukušā posma. Šeit ap 200 metrus garā posmā var iet gar skaistu dolomīta krauju, kuru vietām sedz sūnas. Klinšu vidusdaļā atrodas arī neparastā Bruņa ala.

Dambja ieža sākums. 2025. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Šajā pašā – Amatas labajā krastā – pirms Dambja ieža bet jau aiz Saltupītes ielejas atrodas pārsimts metrus garas dolomīta klintis kraujas augšmalā. Savukārt, lejpus Dambja iezim seko nelielais Gulbju iezis.

Pretējā krastā atrodas Dambja iezim samērā līdzīgais Varavīksnes iezis.

319 | 22-11-2025