Stoķu Svētavots un ala

Avots, kas izveidojis ap 5 metrus garu alu. Avota ūdens uzskatīts par dziedinošu, jo īpaši acīm.
Alokstes Velnakmens

Liels akmens Valātas pilskalna pakājē. 4 m garajam akmenim, visdrīzāk, ir kultūrvēsturiska nozīme.
Pursalu grava

Burtnieku svītas smilšakmenī izveidojusies, ap 100 metrus gara grava ar nelielām klintīm abos krastos.
Dolomīta atsegums pie Vidus Smīdēm

Pirmais pamatiežu atsegums Amatas ielejā. Šeit ap 10 metrus garā posmā līdz 1 m augstumam atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Simtēnu ala (Dzirnes ala)

Viena no neparastākajām alām Latvijā. Vairāk, kā 40 metrus garajā alā atklājējs Dzirne fiksēja varbūtēju cilvēku dzīves vietu.
Pazlaugas akmens

3,1 m garš akmens, kura virsmā salīdzinoši nesen iekaltas sešas bedrītes. Pie akmens agrāk tika ziedots.
Raunas Velnalas klintis

Ap 6 metrus augsti gaiša smilšakmens atsegumi iepretīm Tanīsa pilskalnam.
Raunas Velnala

Plaša, 13.6 m gara ala baltajos devona Sietiņu ieža smilšakmeņos. Cilvēku pārveidota, vairākkārt atrakta.
Šilales kūlis

Piektais lielākais dižakmens Lietuvā, akmens tilpums apmēram 73-78 m3. Pie akmens līdz 17. gadsimtam atradies pagānu templis.
Šilales pirmais dobumakmens

Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Akmens 15.-17.gs. varēja kalpot par kulta vietu.
