Pihticas avots

Mūsdienās Pihticas avots atrodas plašā Pihticas klostera teritorijā. Šis ir viens no lielākajiem pareizticīgo klosteriem Baltijā, un tas izveidots tieši svētavota tuvumā.

Iespējams, senāk avots bijis spēcīgāks, taču mūsdienās tas pats par sevi vairs nešķiet īpaši iespaidīgs. Pie avota var nokļūt, ieejot nelielā nojumē, no kuras kāpnes ved lejup avota baseinā. Šeit nav redzamas spēcīgas augšupvērstas ūdens plūsmas vai smilšu virpuļi – ūdens ir dzidrs, tomēr šķiet sajaucies ar virszemes ūdeņiem. Arī straume nav īpaši spēcīga: ārpus nojumes redzamais ūdens ir gandrīz stāvošs.

Mūsdienās avotiņš pielāgots pareizticīgo klostera rituāliem. Pašu avotu sedz slēgta nojume, līdzās atrodas neliela kapela un baseiniņš rituālām mazgāšanās ceremonijām. Uz liela akmens pie kapelas bieži žūst paklāji, ko avota nojumē samērcējuši apmeklētāji pēc iegremdēšanās aukstajā ūdenī.

Pie avota atrasti ziedojumi, kas veikti pirms vairākiem tūkstošiem gadu – visticamāk, šī vieta bijusi svētvieta jau kopš bronzas laikmeta. Tomēr, līdzīgi kā dažās citās svētavotu vietās (sk. Aglonas baziliku), arī šeit seno kulta vietu savā pārziņā pakāpeniski pārņēma kristīgā reliģija.

Ap 16. gadsimtu vai vēl agrāk radušies pirmie nostāsti par Dievmātes parādīšanos netālu no avota. Kādam aitu ganam esot atklājusies majestātiska sieviete gaismas lokā. Šī parādība atkārtojusies vairākas dienas, pulcējot arvien lielākus ļaužu pūļus. Tolaik šajā Igaunijas daļā dzīvoja voti, un iespējams, ka šeit jau atradusies neliela kristiešu kapela.

Kopš tā laika avota ūdenim piedēvētās dziednieciskās spējas cieši saistītas ar kristīgo ticību.

Zināms, ka jau 1608. gadā netālajā pakalnā atradusies pareizticīgo kapela.

1892.–1895. gadā netālu tika izveidots klosteris. Tā galvenā baznīca uzcelta vietā, kur iepriekš bija uzsākta luterāņu baznīcas būvniecība. Mūsdienās klosterī dzīvo apmēram simts mūķeņu un noviču. Klosteris turpināja darboties arī padomju laikā.

Ar avotu saistīti daudzi nostāsti par brīnumainām izdziedināšanām; senāk stāstīts arī par avotā noslēptu zeltu.

Arī mūsdienās valda uzskats, ka avota ūdens pat plastmasas pudelēs gadiem ilgi saglabājas svaigs. Tiek ticēts, ka tas palīdz pret zobu sāpēm un acu kaitēm. Ja nav zināms, kāda slimība piemeklējusi, trīs ceturtdienu naktis pēc kārtas avotā jāiemet sudraba monēta. Nostāsti vēsta, ka tas palīdzot pat pret mīlas sāpēm.

446 | 28-05-2026