Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi

Stoķu Svētavots un ala

Avots, kas izveidojis ap 5 metrus garu alu. Avota ūdens uzskatīts par dziedinošu, jo īpaši acīm.

Liels akmens Valātas pilskalna pakājē. 4 m garajam akmenim, visdrīzāk, ir kultūrvēsturiska nozīme.

Burtnieku svītas smilšakmenī izveidojusies, ap 100 metrus gara grava ar nelielām klintīm abos krastos.

Pirmais pamatiežu atsegums Amatas ielejā. Šeit ap 10 metrus garā posmā līdz 1 m augstumam atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.

Viena no neparastākajām alām Latvijā. Vairāk, kā 40 metrus garajā alā atklājējs Dzirne fiksēja varbūtēju cilvēku dzīves vietu.

3,1 m garš akmens, kura virsmā salīdzinoši nesen iekaltas sešas bedrītes. Pie akmens agrāk tika ziedots.

Ap 6 metrus augsti gaiša smilšakmens atsegumi iepretīm Tanīsa pilskalnam.

Plaša, 13.6 m gara ala baltajos devona Sietiņu ieža smilšakmeņos. Cilvēku pārveidota, vairākkārt atrakta.

Piektais lielākais dižakmens Lietuvā, akmens tilpums apmēram 73-78 m3. Pie akmens līdz 17. gadsimtam atradies pagānu templis.

Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Akmens 15.-17.gs. varēja kalpot par kulta vietu.