Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi

Kučgala avots (Kučgalio šaltinis)

Mākslīgi veidots avots, kurš esot radies 1946-1948. gadā, meklējot naftu. Līdz šai dienai te no urbuma izplūst liels daudzums ūdens.

Izteiksmīgs, spēcīgs mutuļavots – kāpjošais avots, kura gultnē vienmēr mutuļo smiltis. Kultūrvēsturisks piemineklis.

Ainavisks, 1,9 ha liels ezeriņš. Dzidrajam ūdenim ir zilganzaļa nokrāsa. Nostāstu vieta.

Desmitais lielākais akmens Igaunijā un Baltijā. Tilpums – 324 m3, apkārtmērs 42,1 m., augstums sasniedz 3,9 m.

Lielākie Baltijas akmeņi – pa desmit lielākajiem akmeņiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Iespaidīga, līdz 13,6 m dziļa ieplaka ar ļoti stāvām malām. Veidojusies, kūstot ledājam.

Vienīgā pareizticīgo dabas svētvieta Latvijā. Senatnē, visdrīzāk, te bija veselības kulta vieta. Virs avota uzcelta kapela.

Ap 4-6 metrus augsts un 70 m garš dolomītmerģeļu, dolomītu un mālu atsegums, Katlešu svītas stratotips.

Trešais lielākais zināmais akmens Latvijā, Akmens tilpums ir ap 100 m3, augstums – 4,2 m, uz to pāri Kujas upei ved iekārts tiltiņš.

Latvijai neparasts, unikāls akmens, kas sastāv no gandrīz balta, lielgraudaina kvarcīta. Atrasts, rokot dīķi.