Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Ogres novads

Kritenes Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Velnadobe

Velnadobes ūdensrijējs. 2026. gada novembris.
Velnadobes ūdensrijējs. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Daugavas krastos ir ne mazums strautiņu, kuri ne pārāk tālu no Daugavas nozūd ūdensrijējos, lai virs zemes parādītos jau Daugavas krastā vai gultnē. Viens no izteiksmīgākajiem atrodas Velnadobē tieši Rīgas - Daugavpils šosejas malā. Velnadobe ir ap 4 metrus dziļa bedre ar klinšu sienām, kurā zem zemes aizplūst rosīgs strautiņš.

23.1 %

Koordinātes
56.6097 Z 25.00341 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Latvija, Ogres novads, Jumpravas pagasts, pie Velnadobes mājām, A6 (Rīga-Daugavpils ceļa) ziemeļu pusē
Kritenes, Klintis, Nostāstu vietas
Kritenes dziļums
Ap 4 m
Klinšu augstums
Ap 1,5 m
Ieži
Dolomīts
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 ?
Informācija apmeklētājiem
Atrodas privātīpašumā, kā arī intensīvi izmantota autoceļa līkumā. Lai nokāptu līdz ūdensrijējam, ir jāiziet cauri krūmājam.
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
170 m
Pieejamība
Vidēji
Īpašuma statuss
Privāts

Karte

Pasaule Plašāka informācija

Velnadobe. 2026. gada novembris.
Velnadobe. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ūdensrijēji ir savā ziņā avotu pretstati – vietas, kur virszemes ūdeņi aizplūst pazemē. Varbūt tas šķiet pārsteidzoši, taču Latvijā šie dabas veidojumi nemaz nav tik reti – ūdensrijēji sastopami gan pie Allažiem, gan Skaistkalnes apkārtnē, gan pie Gaujienas un citviet. Tomēr īpaši daudz to ir abos Daugavas krastos starp Pļaviņām un Pierīgu. Šeit vietām strautiņi, kas plūst Daugavas virzienā, vēl pirms upes ielejas sasniegšanas pazūd pazemē, ieplūstot dolomīta iežu plaisās. Pēc tam ūdens kā avoti atkal izplūst zemes virspusē krietni zemāk – pie pašas Daugavas vai, iespējams, dažviet pat zem upes ūdens līmeņa.

Velnadobes ūdensrijējs, otra klints. 2026. gada novembris.
Velnadobes ūdensrijējs, otra klints. 2026. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Izteiksmīgs ūdensrijējs ar iespaidīgu karsta kriteni un dolomīta klintīm atrodas arī līdzās A6 šosejai starp Dzelmēm un Skrīveriem. Ceļš šajā vietā ved jau vismaz 200 gadu, un vismaz tikpat sena ir arī mājvieta ar zīmīgu nosaukumu – Velnadobe (tagadējā ēka celta 1900. gadā). Šeit ilgus gadu desmitus darbojies krogs, kuru savā romānā „Ziemeļa vējš” aprakstījis arī Andrejs Upītis.

Tomēr īstā Velnadobe atrodas tieši blakus mājām. Aptuveni 40 metrus platā un 50 metrus garā karsta kritene ir ap četriem metriem dziļa. Tai ir stāvas malas, un vairākās vietās atsedzas dolomīta klintis. Velnadobē ietek strautiņš, kas tepat, klints pakājē, pazūd pazemē.

Aptuveni 150 metrus tālāk, jau netālu no Daugavas krasta, atrodas avots, kurā, visticamāk, atkal izplūst Velnadobē pazudušais ūdens.

Atbilstoši teikām, Velnadobei ir ciešs sakars ar Jaunjelgavu. Velnu esot nokaitinājuši Jaunjelgavas dzērāji un viņš nolēmis aizbērt Daugavu, lai šo neizturamo pilsētu noslīcinātu. Pagrābis divas saujas zemes, izveidojot Velnadobi, un iesviedis Daugavā, radot Ozolu salu. Taču tālāko dambja veidošanu pārtrauca gaiļa dziesma.

513 | 20-11-2026

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Kraukļakmens avots. 2025. gada septembris.

Kraukļakmens avots

Kraukļakmens avots atrodas dažus metrus no nostāstiem apvītā Kraukļu akmens.10 100 m
Kraukļu akmens. 2008. gada jūnijs.

Kraukļu akmens

Kraukļu akmens atrodas rosīgā ceļu krustojumā un ir redzams pat pa auto logu. Iespējams, ka šis akmens senatnē…10 100 m
Jaunzemju avota staburags. 2025. gada septembris.

Jaunzemu staburags

Jaunzemu staburags atrodas Cepļa dolomītu atseguma rietumu daļā. Staburaga galvenajā daļā ir bijis ap 1,15 m augsts ūdenskritums,…17 050 m
Cepļa dolomīta atsegums, klintis Daugavas krastā. 2025. gada septembris.

Cepļa dolomīta atsegums

Daugavas labais krasts lejpus Pļaviņu HES aizsprostam veido iespaidīgu, ar lapkoku mežu klātu, ap 30 metrus augstu stāvkrastu.…17 390 m

Pasaule Citi raksti

Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts.
Rohunēmes akmens. 2020. gada augusts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielākie Baltijas akmeņi

Šajā rakstā ir apkopoti dati par desmit lielākajiem (pēc akmens redzamās daļas tilpuma) akmeņiem katrā no Baltijas valstīm – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs.
Ehalkivi akmens. 2020. gada jūlijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 3.0

Akmeņi

Akmeņu kategorijas apraksts un pārskata karte un tabula ar līdz šim aprakstītajiem akmeņiem.

Dolomītu krauja. 2024. gada decembris.
Dolomītu krauja. 2024. gada decembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.