Kalējala (Kalēja ala)

Kalēja ala (Kalējala). 2025. gada marts.

Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.

Siguldas Mazā Velnala

Mazā Velnala. 2022. gada jūlijs.

10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.

Krāčavots Laņģu klintīs

Krāčavots un nelielā aiza iebrukušās alas vietā. 2024. gada novembris.

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.

Bezdibeņa avota ala

Bezdibeņa avota ala. 2024. gada novembris.

Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš.

Līgoņu ala

Līgoņu ala Tītmaņu iezī, 2024. gada maijs.

16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī.

Karves ala (Govs ala)

Karves alas kritene, 2024. gada decembris.

12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.

Gobdziņu ala

Gobdziņu ala, iekšskats. 2024. gada marts.

Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots.