Cēsu Svētavots un Svētavota ala

Apraksts

Cēsu Svētavots ir spēcīgs avots, kas iztek no lielas alas. Avota ūdens satur dzelzi, tomēr šis nav izteikts dzelzsavots.

Ala, no kuras tas iztek, ir izveidojusies gaiši dzeltenpelēkā Amatas svītas smilšakmens iezī. Tā sākas ar lielu, 4,7 metrus augstu un 4 metrus plašu nišu, kura 2,7 metru dziļumā sašaurinās un sazarojas. Pa labi ir līdz 3 m augsta un līdz 1,2 m plata plaisa, savukārt, pa kreisi – šaura, zema, ap 6 m gara ala. Eju kopgarums 1972. gadā bija 13 m, alas grīdas laukums – 17 m².

Kopš ala ir slēgta, nav ziņu par tās tagadējo izmēru – iespējams, tas ir mainījies.

Vēsture

Cēsu Svētavots un ala, no kuras tas iztek, senāk bija viens no atpazīstamākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem tagadējās Latvijas teritorijā. Lielāks skaits publikāciju par avotu parādījās jau 18. gadsimta beigās. Piemēram, etnogrāfs Gerhards Frīdrihs Millers 1764. gadā rakstīja, ka šī ala jau kopš pagānu laikiem ir populāra upurēšanas vieta un avotu apmeklē māņticīgi zemnieki, kuri ar ūdeni vēlas ārstēt savas kaites. Johans Kristofs Broce 1772. gadā alu aprakstīja detālāk, kā arī uzzīmēja to: šis ir senākais Latvijas alu attēlojums.

Alas apmeklētāji jau kopš 18. gadsimta atzīmēja, ka te tiek atstāti upurējumi – nauda, apģērba strēmeles. Šāda ziedošana jau kopš dziļas senatnes ir raksturīga dziedniecības vietām. Tomēr, kopumā, šī vieta saglabāja savu pirmatnību, lai gan tepat līdzās ir Cēsu pilsēta.

Svētavota parks

Klintis un ala bija pirmatnīgas vēl 1990to gadu beigās, taču 2000. gadā šeit sākās pārmaiņas. Atjaunotajā privātīpašumā no slavenā avota sāka iegūt ūdeni pārdošanai un, lai pasargātu alu un avotu no iespējama vandālisma, īpašnieks izlēma alu slēgt – tai priekšā izbūvēja durvis.

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Svētavota gravā īpašnieki ir iekopuši parku un atpūtas vietu.

Avota strauts ir gan izklāts ar stikla pērlītēm, gan arī ievadīts vairākos dīķos. Šis ir viens no nedaudzajiem Latvijas ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, par kura apskati nāksies samaksāt. Var diskutēt par eklektisko parka arhitektūru, tomēr Svētavots un ap to esošā ainava ir neparasti un krāšņi, un īpašnieki, neapšaubāmi, ir ieguldījuši daudz darba.

293 | 17-10-2025