Rostu klintis
Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots.
Grūbes dolomīta atsegums
Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas.
Kraukļu aiza
Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.
Miglas iezis
Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
Loša atsegumi
Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
Cepļa dolomīta atsegums
Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
Mālpils Mazās muižas atsegums
Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā.
Mergupes Liepavotu avots
Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu.
Muižarāju klintis
Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
Pitragupes krastu atsegumi
Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.