Klinšu veidojumi - Wondermondo

Muižarāju klintis

Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.

Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.

Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.

Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos.

Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala.

Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.

Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis.

Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.

Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.

Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.