Zvārtes iezis

Viena no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Amatas krasta kraujas augstums sasniedz 45 m, smilšakmens klintis līdz 16 m augstas.
Ņukšu atsegumi

Devona perioda Gaujas svītas smilšakmens atsegumi – beidzamie pamatiežu atsegumi Gaujas krastos.
Buļu iezis

Ap 135 m garš Gaujas svītas atsegums, kura kopējais augstums sasniedz ap 30 m. Trīs alas un augsts ūdenskritums.
Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums

Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts.
Hinni kanjons

Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas.
Govs ala un avots

Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)

Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Lapsas ala (Lapės Ola)

Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Kļavu kritene (Klevų duobė)

6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala

5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
