Wondermondo Pasaule Eiropa Latvija Valmieras novads
Klintis Klinšu veidojumi Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi
Brīnumi
Govs ala un avots
Pamatdati
Viens no neparastākajiem un iespaidīgākajiem klinšu veidojumiem Latvijā ir Govs ala – apļa veida iegruvums, kura diametrs sasniedz ap 20 metrus, bet klinšu sienu augstums – līdz 14 metriem.
35.9 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Klinšu augstums
Klinšu garums
Alas garums
Avota debits
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
Pieejamība
Īpašuma statuss
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija
Govs ala ir Latvijā gandrīz unikāls dabas piemineklis – apļa veida klinšu atsegums. Apmēram 30–40 metrus no Salacas kreisā krasta izveidojies iespaidīgs iegruvums, kura diametrs augšmalā sasniedz ap 20 metrus, bet dziļums – 14 metrus. Klintis ir pārkarenas, un uz leju iegruvums kļūst vēl platāks.
Skatoties no augšas, Govs alas iegruvums veido gandrīz ideālu apli – klintis ieskauj vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tā, veidojot kaut ko līdzīgu vulkāna vai meteorīta krāterim.
Tomēr Govs alai nav nekādas saistības ne ar vulkānismu, ne meteorītiem. Iegruvumu radījis avots, kas šeit plūst joprojām – tas apņem iegruvumu, lielākoties sūcoties zem paša izraisītajiem nogruvumiem. Tikai vietām klints pakājē pavīd ūdens. Izlauzies no šī dabiskā “gredzena”, avotiņš pēc pārdesmit metriem ietek Salacā, nesot līdzi smiltis.
Avota debits nav īpaši liels – ap 2,5 litri sekundē. Taču, acīmredzot, ja ir pietiekami daudz laika, ar to pietiek!
Visdrīzāk, kādreiz šeit atradusies plaša pazemes telpa. Salīdzinājumam – lielākās Latvijas alas, Gūtmaņalas, platība ir ap 170 m2, savukārt Govs alas iegruvuma ietvertā platība sasniedz ap 200 m2. Iespējams, ala nekad neaizņēma visu šo telpu, tādēļ nevar droši apgalvot, ka tā bijusi lielāka par Gūtmaņalu. Tomēr skaidrs, ka mūsdienās redzamais iegruvums radies pēc tam, kad avots izskalojis ievērojamu pazemes dobumu.
Avots turpina veidot Govs alu – nogruvumi šeit notiek bieži.
No Salacas attālākajā klints daļā atrodas ala. Līdz tai jānokāpj pa nobirām klātu, irdenu nogāzi. Ala ir šaura un bīstama, ar atzaru, un tās kopējais garums, ieskaitot klinšu pārkari, sasniedz 14 metrus.
Alas nosaukums, protams, saistīts ar govi – nostāsti vēsta, ka dzīvnieks šeit iegāzies un gājis bojā. Arī cilvēkiem šajā vietā jābūt piesardzīgiem – var gadīties, ka ejat pa mežu, pat nenojaušot, ka zem kājām atrodas trausla Burtnieku svītas smilšakmens pārkare.
Interesanti, ka līdzīgs stāsts sastopams arī Lietuvā – tur atrodas Karves ala jeb Govs ala, kuras nosaukums radies pēc līdzīga gadījuma, kad karsta kritenē iegāzusies govs.
421 | 26-04-2026
Tuvākie objekti, gājiena attālums
Ģendertu atsegums
Pāris līkumus aiz Skaņākalna klints Salacas kreisajā krastā atrodas nākamā klints - Ģendertu atsegums.1 180 m
Skaņākalna Sausā ala
Skaņākalna Sausā ala ir redzama arī no pretējā krastā - tā izskatās pēc nelielas plaisas Skaņākalna klints ziemeļu…2 490 m
Skaņaiskalns
Skaņaiskalns ir viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 metrus augstā un 90 metrus garā, lēzeni izliektā…2 530 m
Skaņākalna Avota ala
Skaņākalna Avota ala ir mazāk zināma ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. Ap 16 metrus garo alu turpina veidot…2 590 m Citi raksti
Amatas taka starp Melturiem un Kārļiem
Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Dolomīta klintis un dziļā Amatas ieleja te veido Latvijai neierastu ainavu.
Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.