Pursalu grava

Burtnieku svītas smilšakmenī izveidojusies, ap 100 metrus gara grava ar nelielām klintīm abos krastos.

Stiglovas atsegumi

Vieni no retajiem klinšu atsegumiem Latgalē – līdz 3,5 m augsti Ogres svītas smilšakmens un aleirolītu atsegumi ap 500 m garā posmā.

Hinni kanjons

Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas.

Kraukļu aiza

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.

Sateseles kanjons

Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis.

Markuzu grava

Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš.

Līču aiza un ala

Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.

Krāčavots Laņģu klintīs

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.

Kalamecu grava

Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi.

Līgatnes Paparžu grava

Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš.