Ežurgas ūdenskritums (krāce)
Ap 0,5 metrus augsta krācīte – smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.
Vizlas lejteces krāces
Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta.
Krievupes krācīte
0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē.
Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums)
Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu.
Vējupītes apakšējais ūdenskritums
0,8 metrus augsta un 4-6 metrus plata kāple Vējupītē kādus 33 metrus lejpus augšējam ūdenskritumam.
Vējupītes augšējais ūdenskritums
0,7 metrus augsta un 3-10 metrus plata kāple. Vējupīte šeit krīt pāri Amatas svītas lodīšu smilšakmenim.
Billes krāce
Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa – krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis.
Grūbas otrais ūdenskritums (krāce)
Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats.
Bukupes ūdenskritums (krāces)
Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti.
Dūkupju ūdenskritums (krāce)
Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas.