Ērģeļu klintis
Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.
Velna kalva
Akmeņu krāvums – sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti.
Kārdūžkalva
Izteiksmīga kalva – dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka.
Nablānīškalva
Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām.
Lielā Laņģu ala
Liela ala, kuras garums, visdrīzāk, pārsniedz 48 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.
Grīļu dižakmens
Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts.
Rojas otrais Saules akmens
Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva.
Zibeņdambja Saules akmens
Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi.
Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)
Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Āžu stāvakmens
1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs – senatnē stāvus novietots akmens.