Kraukļu aiza

Kraukļu aiza. 2024. gada jūnijs.

Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.

Luknes 2. bedrīšakmens

Luknes 2. bedrīšakmens. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.

Luknes 1. bedrīšakmens

Luknes 1. bedrīšakmens. 2025. gada oktobris.

Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.

Jūlīša akmens

Jūlīša akmens. 2025. gada septembris.

4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi – pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt.

Miglas iezis

Miglas iezis. 2025. gada septembris.

Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.

Ventkalnu bedrīšakmens

Ventkalnu bedrīšakmens. 2025. gada septembris.

Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.

Kraukļakmens avots

Kraukļakmens avots. 2025. gada septembris.

Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai – Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku.

Kraukļu akmens

Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.

Loša atsegumi

Vidējais Loša atsegums. Upes līmenī ir redzams ar juras laikmeta organiku bagāts aleirolītu slānis. 2025. gada maijs.

Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.

Sproģu avots

Kuprainīša avotiņš. 2025. gada septembris.

Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.