Ramātu avotala

Ramātu avotala. 2026. gada janvāris.

8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē.

Ramātu plaisa

Ramātu plaisa. 2026. gada janvāris.

Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs – izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa.

Spulgsūnas ala

Spulgsūnas ala. 2026. gada janvāris.

8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens.

Krauļukalna ala

Krauļukalna ala. 2026. gada janvāris.

Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus.

Krauļukalna iezis

Krauļukalna iezis, pirmais ūdenskritums. 2026. gada janvāris.

Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi – leduskritumi.

Varšavu iezis

Varšavu iezis. 2026. gada janvāris.

Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta.

Simtgades kritene

Simtgades kritene. 2025. gada novembris.

Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā.

Bruņa ala

Bruņa ala. 2025. gada novembris.

Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā.

Aņītes Garais iezis

Aņītes Garais iezis. 2025. gada decembris.

Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m.

Aņītes Vidējais iezis

Aņītes Vidējais iezis. 2025. gada decembris.

Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara.