Daudas ūdenskritums

Siguldas apkaimē ir vairāki desmiti ūdenskritumu. Iespaidīgākais no tiem ir Daudas ūdenskritums. Ja upē ir vairāk ūdens, šo ūdenskritumu var dzirdēt jau pa gabalu — tas pacenšas radīt labu iespaidu vēl pirms tas ir ieraudzīts!

Daudas ūdenskritums atrodas upes ielejā, kura šeit vēl ir sekla. Tieši līdz ar ūdenskritumu sākas aizvien dziļāka grava, pa kuru gan tālāk iet vairs nedrīkst: šeit sākas Nurmižu gravu rezervāts.

Ūdenskritums atrodas privātīpašumā, taču uz to ved visiem pieejama taciņa, teritorija ap šo dabas pieminekli tiek sakopta. Tiesa, vismaz pirms dažiem gadiem (2022. g.) pietrūka kāpnīšu, lai drošāk nokāptu līdz ūdenskritumam.

Ģeoloģija

Daudas ūdenskritumam ir divas cieši kopā novietotas pakāpes: augšējā ir 0,5 m augsta un apakšējā — 1,8 m augsta.

Ūdenskritums ir izveidojies Amatas svītas smilšakmenī, virs kura, iespējams, ir arī neliels Pļaviņu svītas dolomīta slānis (ne vienmēr “uz aci” ir viegli noteikt, kur beidzas dolomīts un sākas sacementēts smilšakmens). Amatas svītas smilšakmens parasti ir trausls, tomēr šajā reģionā — Siguldā un austrumos no tās — daži Amatas svītas smilšakmens slāņi satur daudz kaļķa, kas smilšu graudiņus ir sacementējis. Tas saistāms ar to, ka miljoniem gadu laikā no dolomīta slāņa Amatas svītas smilšakmens virsmu sasniedzis ūdenī izšķīdinātais kaļķis.

P.S. Pats ūdenskritums ir nesalīdzināmi jaunāks – ne vairāk, kā 10 tūkstoši gadu, kas ģeologiem ir gandrīz acumirklim līdzīga laika vienība.

Raksturīga šo kaļkaino smilšakmens slānīšu iezīme ir oolīti: ap 0,5-10 cm (un arī lielākas) konkrēcijas jeb dabiski veidojušās sacementēta smilšakmens bumbiņas. Ūdens spēks Daudas ūdenskritumā tās izskalo un nereti zem šī (un citiem Siguldas ūdenskritumiem) var atrast perfektas akmens bumbiņas.

Nereti raksta, ka Daudas ūdenskritums ir trešais augstākais vai trešais lielākais Latvijā. Tā noteikti nav: Latvijā ir ne mazums ūdenskritumu, kas ir augstāki un arī citādā ziņā lielāki. Tiesa, lielākā daļa no augstajiem ūdenskritumiem tek tikai daļu no gada, pat tikai dažas nedēļas gadā.

Pirmoreiz rakstītos avotos minēts 1970. gadā (Pastors A., Grāvītis V. Ūdenskritumi un krāces, Dabas un vēstures kalendārs 1970. gadam. Šajā rakstiņā gan tas nosaukts par Ķegumu pie Klētniekiem.

47 | 20-05-2024