Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums

Dāvida dzirnavu avoti – dabas brīnums ar neīstiem un īstiem ūdenskritumiem

Vairums no krāšņajiem, laukakmeņiem pāri krītošajiem Dāvida dzirnavu avotiem neveido īstus ūdenskritumus. Šādas, laukakmeņiem pāri krītošas straumes būtu pareizāk dēvēt par krācēm. Protams, tas nekādi neatceļ šādu dabas pieminekļu krāšņumu.

Tomēr Dāvida dzirnavās atrodas arī divi īsti, ļoti neparasti ūdenskritumi, kuri, kā jau pienākas kārtīgiem ūdenskritumiem, krīt pāri pamatiežu atsegumiem – klintīm.

Pirmais, virzoties gar Vaives ielejas krauju uz austrumiem, ir ūdenskritums, kuru autors (kā pirmais, kurš savulaik aprakstījis šo dabas pieminekli) nodēvējis par Dāvida dzirnavu Sarkano ūdenskritumu.

Visdrīzāk, šis, tāpat kā nākamais ūdenskritums (Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums), ir samērā nesen veidojušies un, iespējams, pēc vairākiem gadu desmitiem tie dabiski pārveidosies līdz nepazīšanai vai pat izzudīs.

Dzelzs avota ūdenskrituma mūžs

Dāvida dzirnavu avoti izplūst Vaives ielejas dienvidu malā no Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem. Ūdens, plūstot cauri šiem slāņiem, ir izšķīdinājis gan kaļķi, gan arī uzkrājis dzelzs (viens no izplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem uz Zemes!) sāļus. Izplūstot ārā un saskaroties ar atmosfēru, ūdenī izšķīdinātās vielas gan saskarsmē ar skābekli, gan arī visuresošo mikroorganismu darbības rezultātā ātri vien izgulsnējas.

Rezultātā no dolomīta kraujas izplūstošie avotiņi Dāvida dzirnavās ātri vien gar savām izplūdes vietām izgulsnē rūsas krāsas avotkaļķi. Šeit notiek nepārtrauktas pārmaiņas – avotkaļķi un mikroorganismu veidotās dūņas aizšķērso avotu izplūdes vietas un tie sāk izplūst citur, pakāpeniski gar ielejas malu izveidojot aizvien lielāku šūnakmens masu. Avotu strautiņi plūst lejup, to gultnes nepārtraukti mainās. Var censties saskaitīt Dāvida dzirnavu avotus… bet, citu gadu to skaits atkal būs citādāks. Šādus “dzīvus” (tas nav pārspīlējums – arī bioloģiskās dzīvības šeit netrūkst) avotkaļķu masīvus Latvijā varētu dēvēt par staburagiem.

Acīmredzot, ik pa laikam Dāvida dzirnavās avoti atrod arī vietas, kur dolomīta klinti vēl neklāj bieza avotkaļķu kārta. Šādās vietās avoti plūst lejup gar klinti, veidojot ūdenskritumu. Tomēr šādā veidā kaļķis un dzelzs sāļi izgulsnējas vēl ātrāk – plānā, gar klinti “izsmērētā” ūdens kārtiņa vēl labāk saskaras ar skābekli un avotkaļķa kārta šādā vietā veidojas vēl ātrāk.

Rezultātā avots pats pamazām “izlīdzina” ūdenskritumu – klints virsma un, jo īpaši, apakšdaļa “ieaug” avotkaļķu nogulumos, līdz ūdenskritums izzūd.

Dāvida dzirnavu Sarkanais avots ap 2000. gadu bija ap 2 metrus augsts un tam bija divas izteiktas pakāpes – augšējā ap 1,2 m augsta un, pēc apmēram 2 metriem sekoja apakšējā pakāpe, kura bija ap 0,8 m augsta. 2024. gadā, pēc gadsimta ceturkšņa, apakšējā pakāpe ir lielā mērā nosegta ar avotkaļķu nogulumiem, atstājot skatam tikai nelielu dzegu. Toties augšējā pakāpe ir tikpat krāšņa, kā agrāk. Šis ir viens no neparastākajiem ūdenskritumiem Latvijā… līdz ieraudzīts nākamais Dāvida dzirnavu ūdenskritums!

81 | 8-07-2024