Dolesmuižas atsegums

Dolesmuižas atsegumi agrāk, pirms Rīgas HES uzcelšanas (1974), bija plašāki un nedaudz augstāki – tolaik gar klinti plūda Daugavas straume, plūdu laikā klinti atkal un atkal “attīrot” no augsnes nobirām. Tagad, kopš līdzās klintīm ir ezeram līdzīgā Sausā Daugava, klinti pakāpeniski nosedz nobiras un augu sega. Tomēr tieši iepretī Daugavas muzejam joprojām ir apskatāma diezgan augsta, īsta klints. Šī varētu būt Rīgas centram tuvākā klints – lai gan mazākas klintis atrodas arī otrā Doles salas krastā, piemēram, pie Vecdoles pilsdrupām un Daugavas labajā krastā, tieši lejpus Rīgas HES dambim gar Zirņu salu pie Dārziņiem.

Dolesmuižas atsegumā ir apskatāmi Daugavas svītas dolomītu slāņi. Šai svītai ir arī smalkāks iedalījums – ridas – un Dolesmuižas atsegumā ir redzamas divas: apakšā ir Buregu rida (apakšā) un Altovas rida (augšā). Tās nedaudz atšķiras – Altovas rida ir interesantāka ar to, ka tajā ir kavernas (dobumi), kuros ir izveidojušies caurspīdīgi, nedaudz iedzelteni kalcīta kristāliņi (nebojāsim klinti un pašus kristāliņus, cenšoties tos izdabūt ārā!). Šajos slāņos pieredzējušāki ģeologi prot ieraudzīt arī seno dzīvības formu – pleckāju, stromatoporu un citu radību – atliekas.

Virs Altovas ridas ir nedaudz redzama arī cita – Katlešu svīta. Tās apakšdaļā ir dolomīta “drupaču” – brekčijas – slānis, un virs tā vietām var redzēt arī mālu slānīšus (arī piederīgi Karlešu svītai). Un tad jau virs tiem seko “parastie” – kvartāra nogulumi un augsne.

Aizsargājams dabas piemineklis kopš 1977. gada.

P.S. Par spīti dažos avotos rakstītajam, šī ne tuvu nav lielākā mūsdienās apskatāmā klints Daugavas krastos.

161 | 18-12-2024