Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Cēsu novads
Klintis 🢔 Klinšu veidojumi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Dolomītu krauja

Pamatdati
Dolomītu krauja ir tā Latvijas vieta, kur kaut nedaudz var izjust, kā ir īstos kalnos. Gadu gaitā krauja ir ieaugusi krūmos, tomēr no tās joprojām paveras plaši skati, bet samērā bīstamais gājiens gar kraujas apakšu šķitīs pavisam eksotisks. Slidīgā un vējainā laikā gan neriskējiet un neejiet tur!
30.9 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Augstums
Garums
Ieži
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Amatas svīta (D3amt)
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija

Gājiens pa Amatas labo krastu starp Vidzemes šoseju un Kārļu HES ir kalnains, eksotisks un samērā nogurdinošs. Ja pāris kilometrus garā posmā pirms Vidzemes šosejas Amata krīt pāri Pļaviņu svītas dolomītiem, veidojot skaistas, nelielas ūdenskritumiem līdzīgas krācītes (sk. Amatas krāces pie Kalna Smīdēm un Billes krāci), tad lejpus šosejai Amata jau ir iegrauzusies krietni vien dziļāk un dolomītu slāņi atsedzas upes ielejas augšmalā, ap 15-25 metrus virs upes līmeņa.

Ejot no Vidzemes šosejas lejup, gar Amatas labo krastu, Dolomītu krauja ir otrs lielais atsegums pēc samērā līdzīgā Īļaku ieža.
Dolomītu krauja ir apmēram 500 metrus gara. Upes ieleja šeit ir apmēram 25 metrus dziļa, taču vertikālas klintis atsedzas kraujas augšmalā, ap 30-80 metrus no Amatas. Agrāk ainava bija atklātāka un klintis – labāk saskatāmas, taču tagad Dolomītu krauja lielā mērā ir ieaugusi krūmājā un no pretējā krasta nedaudz saskatāma tikai tad, kad kokos nav lapu.
Pastaigu taka ved pa kraujas augšmalu, no kuras zem takas esošo klinti nevar redzēt. Gar Dolomītu kraujas apakšējo malu vietām arī ir kas līdzīgs takai, taču vietām nākas lauzties cauri krūmājam un piesardzīgi kāpt pāri dolomīta gabalu nobirām. Šis maršruts ir bīstams – ik mirkli no augšas var uzkrist klints bluķis vai koks. Vējainā vai slidīgā laikā pa apakšmalu noteikti neejiet, jo īpaši vienatnē – ja gadīsies nelaime, citiem būs grūti jūs šeit atrast.

Ģeoloģija
Galvenais kraujas krāšņums ir Pļaviņu svītas dolomīti tās augšmalā. Vienuviet (jāatzīst, autors šo vietu nav ievērojis) atsedzas arī interesanta struktūra – uzbīdījums. Šeit leduslaikmeta beigu posmā ledus spēks ir uzbīdījis dolomīta slāņus pāri citiem dolomīta slāņiem – šī uzbīdītā dolomīta slāņu kopa esot ap 10 metrus plata un 4 metrus augsta.
Kraujas pamatnē, pārsvarā zem nobirām atrodas arī Amatas svītas nogulumi. Dolomītu kraujas ziemeļrietumu galā Amatas svītas nogulumi ir arī atsegti – šajā atsegumā redzami brūngani violeti māli ar dzeltenīgām dolomītu konkrēcijām. Citi atsegtie Amatas svītas ieži ir smilšakmens, savukārt Amatas svītas augšdaļā, pie kontakta ar Pļaviņu svītas dolomītiem – lodīšu smilšakmens.
177 | 21-02-2025
Citi raksti

Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

12 Latvijas lielākie ozoli
Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.