Ērģeļu klintis (Ērgļu klintis)

Ērģeļu klintis tiek pasludinātas par lielāko, monolītāko klinšu sienu Latvijā un Baltijā – klinšu garums ir ap 730 metri un augstums – iespējams, līdz 22 vai pat 26 metriem. Šāds vērtējums ir samērā subjektīvs: Latvijā ir arī citas iespaidīgas smilšakmens klintis ar salīdzināmiem izmēriem: Līču klintis, Spriņģu iezis, netālās Ramātu klintis un citas.

Diemžēl, nav ziņu, ka dažādo Latvijas klinšu augstums būtu rūpīgi izmērīts – mainīgā upju ūdens līmeņa dēļ precīzi to izmērīt arī nevar. Līdz ar to nākas samierināties ar aptuveniem klinšu augstumu vērtējumiem. Tomēr, autors iesaka skeptiski attiekties pret to, ka vienai klintij tiek piedēvēts apmēram 20 metru augstums un citai – 22 metru augstums. Realitātē var izrādīties, ka šis augstums ir citādāks.

Tomēr Ērģeļu klintis, šķiet, ir iespaidīgākās Gaujas apskalotās klintis. To popularitātei ļoti palīdz arī tas fakts, ka uz Ērģeļu klintīm un no tām paveras iespaidīgi skati – vairums citu klinšu atrodas pie krūmos ieaugušām vecupēm un nav pat kārtīgi saskatāmas.

Apraksts

Salīdzinot ar vecām kartēm, var redzēt, ka Gaujas līkums pirms klintīm pēdējās desmitgadēs ir kļuvis daudz asāks un upes straume mūsdienās triecas tieši pret klintīm.

Līdz ar to Gaujas laivotājiem pēc asa līkuma paveras skats uz klintīm tieši laivas priekšā. Laivas lēni tuvojas klintīm, tās izaug aizvien lielākas… pie pašām klintīm Gaujas straume kļūst ātrāka un jau pēc neilga brīža laiva ir paslīdējusi garām apmēram 330 metrus garajam upes apskalotajam posmam.

Šis Gaujas apskalotais klinšu posms turpina veidoties. Kuru katru brīdi upē kopā ar kokiem var iegāzties nākamie klinšu gabali. Šajā posmā atrodas arī Ērģeļu klinšu ūdenskritums. Tā augstums ir apmēram 7,2 metri. Tiesa, ūdens drīzāk nolīst gar klintīm, neveidojot krāšņu ūdenskritumu. Ziemās te veidojas grezns leduskritums, kurš arī ir līdzīgs ērģelēm.

Pēc upes apskalotā posma seko no Gaujas atvirzīts, vairākus simtus metru garš klinšu posms, kuru vairs nevar tik labi apskatīt. Šeit klintis joprojām ir ļoti augstas un tajās ir ne mazums grafiti. Par laimi, mūsdienās parādās aizvien mazāk klinšu gravējumu, taču, jāatzīst, ne mazums seno gravējumu ir ļoti interesanti. Ērģeļu klintīs atrodas vairāki nacionālpatriotiski klinšu gravējumi, kuri radīti gan 1930jos gados, gan arī padomju laikā. Šie nacionālpatriotiskie gravējumi nav retums arī citās Latvijas klintīs un būtu interesanti kādreiz redzēt kādu informācijas apkopojumu par tiem: tie ir savdabīgs naivisma mākslas un sava laika politisko lozungu apvienojums.

Tālāk uz rietumiem klintis kļūst zemākas un turpinās ar pārtraukumiem. Šī klinšu daļa atrodas pie Gaujas vecupju ezeriņiem un, šķiet, ir radusies senāk, nekā pārējās klintis. Šeit ir vairāki interesanti veidojumi – Ērģeļu niša, pāris nelielas alas un 9 metrus dziļa, plaisai līdzīga ala.

Nosaukums un vēsture

Par spīti tam, ka Ērģeļu klintis mūsdienās aizvien mēdz dēvēt par Ērgļu klintīm, pareizāks nosaukums ir: Ērģeļu klintis. Šis nosaukums cēlies no tā, ka agrāk klinšu radītā atbalss skanējusi kā ērģeles.

Par Ērgļu klintīm tās pārdēvētas padomju laikā, iespējams, lai šī izsenis populārā vieta nesaistītos ar baznīcu.

Ērģeļu klintīm ir ne mazums lomas arī agrīnajā Gaujas nacionālā parka izveides posmā. Vairākus gadus pirms nacionālā parka izveides (kas notika 1973. gadā) uz Ērģeļu klintīm uzsāka būvēt tūristu bāzi. Šis process izsauca plašu sabiedrības protestu. Uz to reaģējot, beidzot tika izveidots jau ilgāku laiku iecerētais Gaujas nacionālais parks. 1974. gadā tūristu bāzes celtniecību apturēja un uzsākto būvi pilnībā aizvāca.

Latvijas devona smilšakmeņu smalkumi

Plašā atsegtā smilšakmens virsma un tas, ka klintīm ir viegli piekļūt, ļauj pievērst uzmanību tam, kas ir redzams arī citās Latvijas smilšakmens klintīs. Dažas no šādām Latvijas devona smilšakmeņiem raksturīgām iezīmēm (sk. attēlu ar šīm iezīmēm rakstā par Ramātu klintīm) ir:

• Līzeganga joslas (līzegangas) – dažus milimetrus platas, koši sārtas joslas gaišajā smilšakmenī. Šīs joslas ir radušās, dzelzi saturošiem minerāliem lēnītēm pārceļojot starp smilšakmens graudiem jau krietni vēlāk, pēc smilšakmens slāņa izveidošanās. “Krietni vēlāk” ģeologu “dialektā” nozīmē: varbūt 20 miljonus, bet varbūt 300 miljonus gadu vēlāk. Šo joslu izveides mehānismus savulaik ir skaidrojis arī Rīgas ķīmiķis Vilhelms Ostvalds.
• Fosforīta konkrēcijas – nelieli brūni olīši vai brūngana masa gaišajā smilšakmenī. Šie olīši ir pilnībā pārveidotas seno devona jūru radību atliekas – tām jau bija kauli vai čaulas, kas saturēja fosfātus (tāpat kā mūsu zobi un kauli). Pēc seno radību nāves šis fosfāts pēc kāda laika (atceramies, ko šāda frāze nozīmē ģeologiem) pārveidojās par sīkām konkrēcijām. Kas zina, varbūt pirms kādiem 340 miljoniem gadu šis brūnais olītis bija nikna bruņuzivs, plašas apkārtnes bieds.
• Bruņuzivju un citu radību atliekas – ne katra bruņuzivs pārvērtās par fosfāta olīti. Bieži vien saglabājās to bruņu gabaliņi, kurus… pēc kāda laika aizstāja citi minerāli, veidojot precīzu bruņu gabaliņa atlējumu. Smilšakmenī atrodami mazi bruņuzivju gabaliņi, daudz interesantāki atradumi – pat veselas bruņuzivis – ir devona mālos.
• Lūzumu zonas – lūzumi ir dabā ļoti izplatīta parādība un tie ir ļoti dažādi. Ērģeļu klintīs var apskatīt nelielus iežu pārbīdījumus. Citi lūzumi ir “salīmēti” un, vienīgais, kas par tiem liecina, ir mazo smilšakmens slānīšu nobīdes. Vietām gludā klints virsma ir tieši lūzuma virsma – ieži gar lūzumu ir noslīdējuši Gaujā. Citi lūzumi ir aktīvi un Ērģeļu klints bluķi gar šiem lūzumiem kuru katru brīdi var nobrukt.

Speciālisti šeit novērtēs arī citus elementus – slīpslāņojumu, senās izskalojumu virsmas un citus.

210 | 21-05-2025