Netālu no Dukuļu avotiem brīnumskaisto priežu silu (Kailo silu) šķērso dziļa grava — Muižuļu strautiņa jeb Vaitalas upītes ieleja.

Pirms Gaujas senlejas stāvkrasta strautiņa kreisajā krastā atrodas neliela smilšakmens klints, no kuras pamatnes izplūst avots. Avotiņa gultnē ir koši baltas smiltis. Avots gaišajā devona perioda Sietiņu svītas smilšakmenī izveidojis nelielu aliņu.

Iespējams, avota dzīlēs ir lielāka ala, par ko varētu liecināt sufozijas kritene virs avota priežu mežā — tātad šeit kādreiz pazemes tukšumā iebrukuši griesti.

No avotiņa sekundē iztek apmēram 1–1,4 litri garšīga ūdens. Apmēram puskilometru no šejienes no šī paša slāņa avota ūdeni iegūst “Venden” — tātad šeit ir iespēja iegūt absolūti svaigu ūdeni, tik labu, kā reti kur citur Latvijā!

Polbrenču veselības avotiņam mūsdienās nav tik viegli piekļūt. Netālu abās strauta pusēs ved skaistas meža takas un celiņi, tomēr nokļūšana pašā avota gravā vairs nav tik vienkārša — tā ir ļoti stāva, aizaugusi ar krūmiem un piepildīta ar kritalām.

Senāk bijis citādi: uz avotiņu no visām pusēm vedušas taciņas, grava ap to bijusi sakopta, bet ap avotiņu stādītas puķes.

Agrāk vietējiem iedzīvotājiem bijis ticējums: avota ūdenī jāmazgājas agrā rītā. Tā nu puiši un meitas nereti sacentušies — kurš pie avota būs pirmais. Jāņos un Vasarsvētkos pie avota pulcējušies ļaudis. Māras dienas rītos pie avota devās tie, kam bija nepieciešams ārstēt acis.

Pie avotiņa atstāti ziedojumi — krūmos iesieti dzijas pavedieni, bet avota ūdenī atstātas monētas.

Reiz gan kāds puika avotu esot piegānījis, un avots pārstājis tecēt. Avotu Polbrenču saimnieks (citā pierakstā — saimniece) iztīrījis, atstājis tam lielāku ziedojumu — un ūdens atkal sācis tecēt. Avots kalpojis par ūdens avotu Polbrenču mājām — tajās aka nav bijusi.

Ir arī ziņas, ka agrāk avots tecējis ar troksni.

Avotiņš nosaukts agrāko Polbrenču māju vārdā — šīs mājas atradušās ap 300 metrus uz austrumiem, Gaujas palienē. Netālu, no Gaujas pamatkrasta izplūst vēl viens, vājāks avotiņš.

401 | 09-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Ap 350 metrus dienvidos no Langsēdes klintīm, augšup pa straumi tajā pašā Imulas labajā krastā atrodas nākamais klinšu atsegums.

Tuvākās mājas šīm klintīm ir Rožkalni, kas uzcelti līdzās agrākajām Baltiņu mājām.

Šeit galvenokārt atsedzas Bauskas svītas dolomītu slāņi, lai gan, iespējams, zemāk stāvajā kraujā var pamanīt arī Ogres svītas iežus.

400 | 08-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Skaistā Imulas dabas taka ved pāri vairākiem klinšu atsegumiem; pa to var nokāpt arī līdz interesantam kultūrvēsturiskam akmenim — Imulā iekritušajam Langsēdes Velnapēdas akmenim.

Takas sākumā gan nākas uzkāpt stāvā kraujā. Pēc uzkāpšanas, ejot pa augšu, starp blīvi saaugušajiem kokiem un krūmiem var nojaust, ka lejā plūst Imula.

Tieši šeit, no takas nesaskatāmas, zem tās atrodas Langsēdes klintis.

Kopējais kraujas augstums šeit sasniedz 14 metrus — tomēr negaidiet, ka šeit būs augstas klintis. Lielāko kraujas daļu veido ļoti stāvas nobiras, pa kurām nebūt nav viegli tikt augšup. Salīdzinoši nelieli vertikāli dolomīta un smilšakmens klinšu atsegumi atrodas tuvu kraujas augšmalai, kā arī abos atseguma galos lejāk — tuvāk upei.

Ģeoloģijas brīnumi

Lai arī Langsēdes klintis nav īpaši krāšņas, tās ir ļoti interesantas no ģeoloģijas viedokļa.

Šeit atsedzas trīs pamatiežu svītas (no augšas): pašās devona perioda beigās veidojušās Amulas, Bauskas (bieži dēvēta arī par Stipinu svītu) un Ogres svītas. Augšpusē esošo Amulas svītu (te redzama tās apakšējā daļa) pārsvarā veido mālaini nogulumi. Bauskas (Stipinu) svītas nogulumi gandrīz pilnībā sastāv no dolomītiem un apakšdaļā — dolomītmerģeļiem. Apakšējā — Ogres svītā — ir smilšakmeņi un mālaini nogulumi. Ogres svītas atsegumus gandrīz pilnībā sedz nobiras.

Oriktocenoze

Kas tad šajās klintīs ir interesants? Pirmkārt — Ogres svītas smilšakmeņos sastopami interesanti pārakmeņojumi. Tie ir tik bagātīgi un daudzveidīgi, ka veido oriktocenozi. Oriktocenoze ir dabiski veidojies senās dzīvības atstāto pārakmeņojumu “komplekts”, kas ir tik daudzveidīgs un bagātīgs, ka ļauj daudz labāk izprast senos vides apstākļus un saprast, kas šeit ir dzīvojis. Šeit savu atlieku dabiskos atlējumus atstājušas sen izmirušas bruņuzivis (Bothriolepis maxima, Bothriolepis evaldi u. c.) un dažādas citas senās zivis (Psammosteus falcatus, Platycephalichthys bischoffi u. c.).

Langsēdes klinšu nogulumu izpēte nebūt nav pilnīga — rūpīgāk pētīts (2008. gadā) ir tikai viens no četriem slāņiem, kas satur senos pārakmeņojumus. Speciālisti šeit noteikti varētu atrast vēl daudz ko interesantu.

P.S. Lūdzu, uz savu roku šeit nerakājieties, jo a) šis ir aizsargājams dabas piemineklis un privātīpašums; b) atliekas ir ļoti trauslas un, visdrīzāk, sabirs gabalos; c) daļa seno atlieku var būt unikālas — to vērtību spēs izprast tikai daži zinātnieki, un šai izpratnei nepieciešams vides konteksts — t. i., rūpīgi jādokumentē visi apstākļi ap šo atradumu.

Sāls kristāli un senie jūras viļņi

Bauskas svītas dolomītos saskatāmi arī halīta — vārāmās sāls — kristālu nospiedumi. Tas nozīmē, ka šo slāņu veidošanās laikā jūras ūdens bijis stipri sāļš. Tiesa, augšējos dolomīta slāņos jau parādās brahiopodu pārakmeņojumi — tātad tajā laikā šajā ūdenī kādas dzīvības formas jau varēja pastāvēt.

Vēl viena savdabīga šī atseguma iezīme — dažu Bauskas svītas dolomītu slāņu apakšā saskatāms ripsnojums — seno jūras viļņu atstātie mazie valnīši. Gluži kā mūsdienu pludmalē… tikai šie radušies pirms apmēram 380 miljoniem gadu!

Netālu, ap 350 metrus tālāk uz dienvidiem atrodas nākamais klinšu atsegums – Imulas atsegums pie Rožkalniem.

399 | 07-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Plūču ieža lejasdaļā, pie upes līmeņa atrodas šaura, samērā īsa ala – tās garums varētu būt ap 3 metri.

Plūču ieža ala ir saskatāma tikai no pretējā krasta vai no upes.

398 | 05-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Lejpus Rauņa ietekai Raunas ieleja kļūst sevišķi skaista. Ap 2,5 kilometrus garā posmā upes krastos ir trīs lielas klintis (Raibās klintis, Plūču iezis un Vanderu iezis), kā arī četras mazākas klintiņas, šeit atrodas 4-5 alas un divi sezonāli ūdenskritumi.

Plūču iezis ir vidējais no šiem trim lielajiem iežiem. Smilšakmens klinšu sienas augstums te sasniedz ap 12 metrus, klintis stiepjas ap 90-95 garā posmā.

Iezis sākas ar augstu izcilni, kurā ir sekla, ap 2 metrus dziļa niša, kurā var ieiet pilnā augumā.

Tālāk gar ieža pamatni iet nevarēs – gandrīz visā garumā to apskalo Rauna, upe šajā vietā ir dziļa. Nākas vien meklēt veidu, kā uzkāpt stāvajā kraujā, lai apietu klinti pa augšpusi.

Kāpienu atalgo skaists skats no klints augšas – visskaistākais skats šajā Raunas posmā.

Klints lejasdaļā pie upes atrodas arī Plūču ieža ala, kuru gan var saskatīt tikai no pretējā krasta vai no upes. Alas dziļums ir ap 3 metri.

Pēc apmēram 100 metriem šajā pašā Raunas krastā sākas nākamā klints – Vanderu iezis.

Vairākās kartēs šai klintij ir dots nepareizs vārds – Trepes iezis. Patiesībā Trepes iezis ir nākamā klints – Vanderu iezis, uz kuru agrāk pie Vanderu alas novedušas klintī iecirstas kāpnes – trepes.

397 | 05-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Te Amatas ieleja izgrauzusies cauri Pļaviņu svītas dolomītiem un sasniedz Amatas svītas smilšakmeņus. Dolomīta klintis un dziļā upes ieleja veido Latvijai neierastu ainavu.

Amatas krasti šajā posmā strauji mainās — pirms 50–60 gadiem Melānija Vanaga aprakstījusi vienus iežus, bet tagad viss izskatās citādi. Šeit turpinās klinšu nogruvumi, un attiecīgi vietām (t. i., noejot no takām) ir bīstami atrasties.

Vasarā, kad krāšņais Amatas ielejas mežs ir sazaļojis, no takas gandrīz neko nevar redzēt — taču arī tad gājiens šeit ir ļoti skaists. Toties vēlā rudenī vai agrā pavasarī no takas, jo īpaši no Dolomītu kraujas augšmalas, paveras krāšņi skati.

Daļu no šeit aprakstītajiem ģeoloģiskajiem dabas brīnumiem no takas nevar redzēt pat tad, kad kokiem nav lapu. Lai tos visus sasniegtu, nāktos veltīt visu dienu vai pat vēl ilgāku laiku. Taču ir patīkama apziņa, ka līdzās redzamajam dabas krāšņumam ir vēl un vēl daudz atklājama.

Šeit uzskaitīta lielākā daļa Amatas takas ģeoloģisko pieminekļu starp Melturiem un Kārļiem — arī tie, kurus no takas noteikti nevarēs redzēt. Katrai no šīm vietām atsevišķi norādīta pieejamība.

1. Avots pie Melturiem

Necilākais no šeit aprakstītajiem objektiem – labiekārtots avotiņš šosejas malā.

Pieejamība no takas: No Amatas takas nav pieejams, tomēr var piekļūt pa takām pretējā krastā.

2. Īļaku Svētavots

Labiekārtots avots kraujas pamatnē. Senatnē avota ūdenī esot svētīti gan laulātie pāri, gan jaundzimušie.

Pieejamība no takas: Šeit nelielā posmā Amatas takai ir trīs varianti – pa kraujas augšmalu, gar upi un – vidējais. Avots ir atrodams un labi pieejams, ejot pa vidējo.

3. Melturu iezis

Pirmais lielais klinšu atsegums Amatas krastos. Iezim ir divi ļoti atšķirīgi stāvi – pie Amatas upes atrodas gaiša dolomītsmilšakmens klints bet kraujas augšmalā – Pļaviņu svītas dolomīti.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā Amatas krastā, taču ir labi saskatāms no takas, kura ved gar upi.

4. Īļaku iezis

Līdz 5 metrus augsts un ap 120 m garš Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. No augšmalas paveras skaisti skati.

Pieejamība no takas: Ejot gar upi vai pa kraujas augšmalu, klinti var neieraudzīt. Tomēr uz klints sienu no lejpuses ved mazāk iestaigātas takas.

5. Vizuļu iezis

Krāšņs atsegums. Šeit lieliski redzams Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens iežu kontakts. Dažreiz ziemā ūdens, kas izplūst no slāņu robežas, veido iespaidīgus leduskritumus.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.

6. Vizuļu ieža ūdenskritums

Spēcīga avota veidots ūdenskritums. Avots izplūst no Pļaviņu svītas apakšējās daļas, kur dolomīta slānis uzguļ mālaināku iežu slānim. Ar katru gadu kļūst aizvien izteiksmīgāks. Pašlaik ir divas pakāpes – ap 1 m un ap 3,4 m augstas.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.

7. Dolomītu krauja

Vieta, kur kaut nedaudz var izjust, kā ir īstos kalnos. Krauja ir ieaugusi krūmos, tomēr no tās joprojām paveras plaši skati. Samērā bīstamais gājiens gar kraujas apakšu šķitīs pavisam eksotisks. Vējainā laikā, pēc lietavām vai kūstot sniegam pa kraujas apakšu nevajag iet!

Pieejamība no takas: Pa klints malu ved viena no takām – lieliski skati, vietām no augšmalas var redzēt arī klintis! Klintis ir saskatāmas arī no apakšējās takas. Arī gar klints pamatni vietām ved taka, ar uzsvaru – vietām. Daudzviet pāri takai ir iežu nogruvumi un, ejot pa šo taku, pastāv iespēja arī pašam nokļūt zem pēkšņa klinšu nogruvuma.

8. Atsegums pie Mazplūčiem

Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītu iežu atsegums.

Pieejamība no takas: Apskatāms no pretējā krasta, ejot pa taku, kura ved gar upi.

9. Iļāku alas

Divi mākslīgi veidoti pagrabi Pļaviņu svītas dolomītos. Katra no alām ir ap 3 metrus gara.

Pieejamība no takas: Nav pieejamas.

10. Varavīksnes iezis

Šis iezis pamazām ir nobrucis un atkāpies no upes līdz ielejas augšmalai, klintis ir ap 3,5 m augstas, atsedzas ap 320 m garumā.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā krastā, attālāk no takas. Klintis no pretējā krasta ir saskatāmas tad, kad nav lapu.

11. Bruņa ala

Iespējams, vienīgā glaciotektonisko procesu veidotā ala Latvijā. 21,5 m gara ala, kalpojusi par slēptuvi.

Pieejamība no takas: Nav pieejama. Uz alu uzved mazāk iestaigāta taka, taču šajā klinšu posmā ir ne mazums citu taku – alu nebūs tik viegli atrast, ļoti stāvs kāpiens.

12. Dambja iezis

Līdz 10 m augstas klintis, kopējais kraujas augstums ap 30 m. Garums ap 360 m. Turpinās lieli nobrukumi.

Pieejamība no takas: Redzams no takas, taka ved gar klints pamatni, drošākā attālumā no tās.

13. Gulbju avots

Izteiksmīgs, spēcīgs avots Amatas labajā krastā, izplūst no virmojošām, baltām Amatas svītas smilšakmens smiltīm.

Pieejamība no takas: Atrodas blakus takai, pieejams.

14. Gulbju iezis

Salīdzinoši nelielu klinšu virtene Amatas labajā krastā, divi posmi – mālaini ieži ap 80 m garā posmā un pēc 100 m pārtraukuma seko vairāki smilšakmens ieži ap 140 m garā posmā. Līdz 1978. gadam šeit atradās unikāls dabiskais tilts, pēc tam – klints stabs, kurš sabruka 2001. gada sākumā.

Pieejamība no takas: Taka ved virs ieža, daudzviet iezis ir labi apskatāms arī no pašas takas. Šajā posmā ir viegli piekļūt upei arī no otras puses.

M2 | 03-03-2026

Neliels avotiņš Amatas stāvkrasta pakājē netālu no Melturu mājām. Visdrīzāk, šis ir jau kopš senākiem laikiem zināms, pastāvīgi izmantots avots, labiekārtots.

396 | 02-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Avots pie Melturiem ir iekļauts šādā rakstā:

Īļaku Svētavots izplūst no augstas kraujas pamatnes netālu no Amatas labā krasta. Netālu no avota, kraujas augšmalā, sākas klintis — Īļaku iezis.

Arī paša avotiņa izplūdes vietā var nedaudz saskatīt klinšu atsegumus. Avots izplūst no Pļaviņu svītas pamatnes — ūdens izsūcies lejup cauri plaisainajiem dolomīta slāņiem un sasniedzis blīvākus iežus. Šeit iežu kontakta zona ir pārklāta ar nobirām, augsni un augiem, taču šo pašu slāņu robežu un no tās izplūstošos avotus var labi apskatīt Amatas kreisajā krastā, ap 500 metrus tālāk — Vizuļu iezī.

Šajā posmā Amatas ieleja ir strauji mainīga. Vēl 20. gadsimta 70. gados pirms avota, tajā pašā Amatas labajā krastā, bija izteiksmīgs balta smilšakmens atsegums — Melānija Vanaga to dēvēja par Amatas Staburagu. Tagad no šī atseguma vairs nav ne miņas — palikusi vien stāva nogāze.

Arī pats avots agrāk bijis krietni spēcīgāks. Arī tagad šeit plūst samērā daudz ūdens, taču avots ievadīts caurulē, no dolomīta bluķiem ap avotu ir izveidoti krāvumi.

Senākos laikos (kā liecina Melānijas Vanagas “Amatas burtnīcu” pieraksti), atbilstoši viņas dzirdētajām Īļaku saimnieces atmiņām, cilvēki ar avota ūdeni svētījuši laulības un jaundzimušos. Ūdens uzskatīts par dziedinošu.

Netālu uz rietumiem atrodas samērā liels akmens. Pastāv iespēja, ka tas arī kalpojis kulta vajadzībām, taču tam nav pierādījumu.

395 | 01-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Īļaku Svētavots ir iekļauts šādā rakstā:

Gulbju avots ir kopš senākiem laikiem zināms avots Amatas labajā krastā.

Avotiņš ir samērā spēcīgs un izplūst no virmojošām baltām smiltīm. Tas atrodas takas malā netālu no upes, pie avota noved nelielas kāpnes, kuras gan šobrīd (2025. gada novembris) ir sliktā stāvoklī.

Šajā posmā Amatas krasti ir mainīgi – visdrīzāk, pirms 50-100 gadiem šeit izskatījās citādāk. Aiz avota Amatas krasts kļūst stāvs un tajā atsedzas devona perioda ieži – sākas Gulbju iezis. Agrāk tas bijis daudz iespaidīgāks, kādu laiku Amata pat plūda zem tā – klints veidoja dabisku tiltu!

394 | 01-03-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Gulbju avots ir iekļauts šādā rakstā:

Iespējams, atsegums pie Mazplūčiem izveidojies samērā nesen. Iespējams arī, ka pēc neilga laika tas atkal izzudīs — Amatas krastu klintis posmā starp A2 šoseju un Kārļu zivjaudzētavu ir mainīgas. Tomēr pašlaik šī ir izteiksmīga un interesanta klints.

Atsegums atrodas Amatas kreisajā krastā starp Vizuļu iezi un Varavīksnes iezi.

Klintij ir divi stāvi. Lejāk, upes krastā, ir ieslīpa nogāze, kurā mijas brūni sārti un pelēki zilgani mālu un aleirītu slāņi — skaisti! Virs tiem atrodas gaišākas krāsas smilšakmens un lodīšu smilšakmens slāņi. Visi šie ieži pieder Amatas svītai.

Virs šī atseguma ir stāva, krūmiem un nelieliem kokiem apaugusi nogāze, bet virs tās, jau pie kraujas augšmalas, atrodas augšējais klinšu stāvs. Te atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.

Līdzīgi kā Vizuļu iezī, arī šajā atsegumā pāri Amatas svītas nogulumiem plūst daudzi avotu strautiņi. Šeit tie gan neveido izteiktus ūdenskritumus.

Iespējams, šo atsegumu varētu dēvēt arī vienkāršāk — par Mazplūču iezi. Mazplūči ir salīdzinoši nesens vietvārds — mājas ar šādu nosaukumu virs atseguma, šķiet, uzceltas pirms dažām desmitgadēm.

393 | 27-02-2026

Tuvākie objekti, gājiena attālums

Atsegums pie Mazplūčiem ir iekļauts šādā rakstā: