Pirms lielajiem Kalnasmīdu avotiem un Amatas krācēm atrodas vēl viens interesants dabas piemineklis – Biržaku avots. Tas izplūst pašā Amatas krastā, tieši pirms dzelzceļa tilta.

Avots izveidojis apmēram metru platu baseinu, kura gultnē no dziļuma izplūst spēcīga avota strūkla.

439 | 22-05-2026

Nākot no Virtakas ieža puses, Buļu ieža sākumdaļā taka gar plaisai līdzīgo Buļu Mazo alu aizved līdz Buļu Garajai alai.

Šeit taka beidzas – tālāk seko stāva krauja. Lai turpinātu ceļu, nākas atgriezties un uzkāpt Buļu ieža augšdaļā, apejot to pa augšmalu.

Alas ieeja ir īpaši krāšņa – skatam paveras iespaidīga arka ar skaisti izteiktu smilšakmens slāņojumu. Alas priekšdaļa jeb “vestibils” ir plaša – apmēram 3,5 metrus plata un 3 metrus augsta. Tās dziļumā redzamas trīs ejas, kas tālāk atkal savienojas un sāk vest gandrīz vertikāli augšup, līdz ala izbeidzas.

438 | 20-05-2026

Pirmā ala Buļu iezī, nākot no Virtakas ieža puses, ir savdabīga, 2,2 metrus augsta plaisa. Ieeja alā ir samērā šaura (0,3 metri, vai nedaudz platāka), tomēr iekšpusē 4,3 metrus garā ala sasniedz 2,3 m platumu.

Netālu, nedaudz tālāk atrodas nākamā – Buļu Garā ala.

437 | 20-05-2026

Beidzamā ala Buļu iezī, jau netālu pirms Rītupītes ūdenskrituma ir Buļu Lielā ala jeb Buļu Platā ala.

Alā gan var iekļūt tikai no ūdens, no laivas. Tās ieeja atrodas klints ielokā un nav saskatāma no Braslas labā krasta.

Alas ieeja ir augsta – 7,8 metri.

436 | 20-05-2026

Viens no krāšņākajiem avotiem Lietuvas austrumu daļā ir Lina avots. Tas izplūst Sētiķa ezera krastā un jau pēc dažiem metriem ieplūst ezerā.

Dabas krāšņumu šeit veiksmīgi papildina cilvēka veidoti elementi. Ezera pusē pie avota izbūvēta neliela, apmēram 20–30 cm augsta mūra siena, kas norobežo avota straumi un veido ap 4–5 metrus garu, dzidru avota ezeriņu. Pāri mūrim ūdens plūst pa trim teknēm. Avota ūdenim piemīt viegla purva piegarša.

Avota veidotais baseins nedaudz atgādina akvāriju – ūdens tajā ir pārsteidzoši dzidrs. Vietām baseina gultnē redzami smilšu mutulīši, ko rada no dziļuma augšup plūstošais ūdens.

Arī ceļš uz avotu ir ainavisks – gar ezera krastu ved bruģēts celiņš.

Avota nosaukums saistīts ar senu nostāstu:

Avota ūdenim izsenis piedēvētas dziednieciskas īpašības. Īpaši spēcīgs tas kļūstot Jāņu naktī – arī mūsdienās daudzi cilvēki nāk smelt avota ūdeni tieši šajā laikā.

435 | 18-05-2026

Raunas centrā atrodas divas alas – plašāk pazīstamā Raunas Velnala un tai iepretī, Raunas dzirnavu ezera pretējā krastā, – Tanīsa pilskalna ala.

Tanīsa pilskalna alai piekļūt nav vienkārši. Pilskalna ziemeļrietumu nogāzi veido vertikāla smilšakmens klints, bet vietās, kur tā nav pilnīgi stāva, nogāzi klāj blīvs krūmājs.

Salīdzinoši vieglāk alai piekļūt ir no augšpuses – pareizi izvēlētā vietā iespējams izspraukties cauri krūmiem un nokāpt līdz nelielam klints “plauktiņam”, no kura var iekļūt alā.

Tāpat kā Raunas Velnalā, arī šeit atsegtais smilšakmens ir gandrīz balts – tas, visticamāk, pieder devona perioda Sietiņu svītai.

Iespējams, ala veidojusies dabiski, taču nav izslēgts, ka gan pati ala, gan nelielais “plauktiņš”, pa kuru līdz tai iespējams nokļūt, ir cilvēku veidoti. Šī vieta varēja kalpot kā slēptuve, bet tikpat iespējams, ka alu savulaik paplašinājuši vai izveidojuši bērni.

434 | 17-05-2026

Pēc noslēpumainā Virtakas ieža Brasla izmet vairākus līkumus, līdz sasniedz nākamo – un pēdējo – lielo klinti. Tā atrodas upes labajā krastā. Neilgi pirms Buļu ieža Braslas straume sadalās divās daļās, izveidojot nelielu saliņu. Gar klints sākumu plūst mazākā Braslas atteka, taču arī tajā ūdens ir pietiekami daudz – nokļūt saliņā nemaz nav tik viegli.

Buļu ieža sākumdaļa ir īpaši interesanta – gar klints pakāji ved šaura taciņa, kas aizved pie divām alām.

Pirmā no šīm alām ir plaisai līdzīgā Buļu Mazā ala, kuras garums – 4,3 metri. Pēc tās seko Buļu Garā ala, kuras eju kopgarums ir ap 13 metriem. Šīs alas ieeja ir viena no krāšņākajām Latvijā.

Kādreiz kaut kur šajā vietā atradās arī tagad aizbrukusī, 18 metrus garā Adamaita ala. Nostāsti vēsta, ka pēc Pirmā pasaules kara tajā savas “karjeras” beigu posmā slēpies bandas vadonis Leons Adamaitis. Alu atkārtoti atrakа 1986. gada augustā, taču 2004. gada jūlijā Buļu iezī notika liels klinšu nobrukums, un ala atkal tika aizbērta.

Pēc Garās alas tālāk gar Buļu ieža pakāji vairs nav iespējams pārvietoties – šeit gar pašu klinti plūst Brasla. Tādēļ nākas atgriezties un uzkāpt apmēram 30 metrus augstāk.

No Buļu ieža augšmalas gadalaikos, kad kokiem nav lapu, paveras lielisks skats uz Braslas senleju. Klints vidusdaļā pa nobirām iespējams nokāpt līdz upei.

Buļu ieža lejasdaļā Brasla atkal plūst gar klinti. Šeit, klinšu ielokā tuvu ūdens līmenim, atrodas 11,3 metrus garā Buļu Lielā ala. To ir iespējams saskatīt tikai no upes pretējā krasta vai no laivas.

Pašā klints lejasdaļā atrodas Rītupītes ūdenskritums. Tam ir divas pakāpes, un kopējais augstums sasniedz 5,3 metrus.

Buļu iezis savu nosaukumu ieguvis no pretējā Braslas krastā esošās Buļupītes un Buļu mājām. Pašas Buļu mājas (mūsdienās – vairs tikai māju vieta, jo tās pamestas) atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no ieža. Nostāsti vēsta, ka līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem tajās dzīvojis burvis, kuram piederējusi arī melnā grāmata.

433 | 14-05-2026

Kiviojas ūdenskritums nav pilnvērtīgs ūdenskritums ierastajā izpratnē. Tas neveido vienotu straumi, kas sasniedz klints malu un krīt tai pāri – šeit ūdens no augstās klints vidusdaļas izplūst neskaitāmās sīkās straumītēs aptuveni 250 metrus platā joslā.

Ūdenskritumu veido Kiviojas upe – patiesībā 19. gadsimtā izrakts meliorācijas grāvis, kura straume tā arī nesasniedz Igaunijas glinta kraujas malu. Dažus desmitus metru pirms stāvkrasta ūdens cauri plānajai augsnei iesūcas plaisainajā ordovika perioda kaļķakmenī.

Apmēram 15 metrus dziļāk ūdens sasniedz graptolītu slānekli – savdabīgu iezi, kas satur urānu, cinku, molibdēnu un citus metālus. Šis iezis ūdeni vairs nelaiž cauri, tādēļ Kiviojas ūdens šeit zem zemes plūst līdz pašai klints ārmalai.

Ūdens sūcas cauri glaukonīta smilšakmenim, kas atrodas virs graptolītu slānekļa. Tas ir neparasts iezis, kuru iekrāso zilganzaļš minerāls – glaukonīts. Ūdens pakāpeniski izskalo glaukonīta kristāliņus, pārklājot klinti ar savdabīgu kārtiņu tintes krāsā. Neparasts skats!

Kiviojas ūdenskritums izplūst aptuveni 250 metrus platā joslā. Tā austrumu daļā ūdens krīt no lielāka augstuma, un klints šeit drīzāk ir zaļa, pateicoties sūnām, kas klāj klints virsmu. Pēc neliela pārtraukuma seko rietumu daļa – zemāka, toties izteiksmīgi iekrāsota.

Ja upēs ūdens līmenis ir augsts, pa klints sienu plūst ievērojami lielāks ūdens daudzums, bet ziemās Kiviojas ūdenskrituma vietā veidojas plaši un iespaidīgi leduskritumi.

Piekļūšana ūdenskrituma pakājei ir bīstama! No aptuveni 30 metrus augstās klints jebkurā brīdī var nokrist lieli iežu bluķi, taču vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, kur spert soli – gandrīz visi klintsbluķi šeit ir nestabili un kustīgi, un viena neveikla kustība var izraisīt nopietnu traumu.

432 | 13-05-2026

Lielākais un ainaviskākais no trim 2019. gadā atklātajiem Vārtājas bedrīšakmeņiem atrodas starp Kaiju un Bērziņu mājām.

Tas ir samērā liels, zems akmens ar plašu virsmu. Visdrīzāk, kopš bedrīšu izkalšanas akmens nav ticis pārvietots.

Akmens virsmā saskatāmas 10 bedrītes un vēl puse no vienas bedrītes – tās otra puse ir noskalota vai noskaldīta. Nelīdzenajā virsmā iespējams samanīt vēl deviņas iespējamās bedrītes.

Krietni vēlākos laikos akmens sānā ieurbts apmēram 4,5 cm dziļš caurums – acīmredzot, savulaik bijis nodoms akmeni sašķelt.

No šī akmens paveras skaists skats uz plašo Vārtājas upes senleju.

431 | 11-05-2026

2019. gadā atklātie Vārtājas bedrīšakmeņi ir īpaši pārsteidzoši, jo, par spīti apkārt esošajām mājām un saimnieciskajai darbībai, tie, visticamāk, nav pārvietoti… iespējams, pat gadu tūkstošiem ilgi.

Vārtājas 2. bedrīšakmens atrodas vistuvāk mājām, un vēl pavisam nesen – 2020. gadā – tieši līdzās tam izrakts piemājas dīķis. Tomēr pats akmens palicis neskarts.

Šim akmenim bedrītes iekaltas augšup pavērstajā smailē. Skaidri saskatāmas sešas bedrītes, taču iespējams, ka akmenī ir vēl četras mazāk izteiktas bedrītes.

430 | 11-05-2026