Krustakmens pie Lielvārdes baznīcas

Latvijā ir vietas, kur nelielā teritorijā sakoncentrējušies pārsteidzoši daudzi dabas un kultūras brīnumi. Tādas ir, piemēram, Sigulda un Cēsis. Lielisks šādu brīnumu „komplekts” atrodams arī Lielvārdē, senās baznīcas apkārtnē. Te pāris simtu metru attālumā cits no cita atrodas vairāki klinšu atsegumi, ūdenskritums, viduslaiku pilsdrupas, pāris pilskalnu, reti koki un krūmi, dižakmens… un arī viens no Latvijas izcilākajiem senajiem krustakmeņiem!

Aiz Lielvārdes baznīcas esošais krustakmens, visticamāk, izkalts viduslaikos, kad ap baznīcu vēl atradās kapsēta. Akmens nav īpaši precīzi vai smalki apstrādāts, tomēr akmeņkaļa darbs nebūt nav bijis vienkāršs. No liela laukakmens izkalts iespaidīgs akmens krusts, kura virsmā savukārt veidots reljefs – krusts ar šķērsgaliem jeb krusta krusts. Piemineklis ir 0,9 metrus plats un aptuveni 0,3 metrus biezs.

Krustakmens vēsture nav zināma. Taču tur, kur trūkst vēsturisku liecību, cilvēka iztēle labprāt aizpilda tukšumu. Akmeni mēdz dēvēt arī par Melnā bruņinieka krustu, tā saistot to ar lielvārdieša Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis”.

Ilgu laiku krustakmens bija dziļi iegrimis zemē – virs zemes bija redzama tikai aptuveni metru augsta tā daļa. 2022. gada septembrī Lielvārdes baznīcas draudze akmeni izcēla un nostiprināja. Tagad šis neparastais viduslaiku piemineklis atkal apskatāms pilnā godībā.

Netālu, Daugavas virzienā, senāk esot atradies vēl viens neparasts piemineklis – izteiksmīgs akmens riņķa krusts. Diemžēl tas līdz mūsdienām nav saglabājies.

498 | 23-10-2026