Vahtrepas klints (Vahtrepa pank)

Hījumā salā ir maz dabisku pamatiežu atsegumu – dažas nelielas klintis strautu krastos, viens otrs tikko saskatāms atsegums jūras krastā, bet vietām, piemēram, Sarves pussalā, augsne vēl nav pārklājusi kaļķakmens plienu. Tomēr salas ziemeļu daļā ir kāds iespaidīgs izņēmums – Vahtrepas klints jeb Kallastes klints.

Šī klints atrodas mežā netālu no salas galvenās prāmju ostas Heltermā. Ja līdz prāmja atiešanai ir kāda brīva stunda, ceļā no Kerdlas uz Heltermā ir vērts izmest nelielu līkumu un izstaigāt skaisto dabas taku gar klints pakāji.

Vahtrepas klints ir aptuveni 400–500 metrus gara, un atsegto iežu sienas augstums sasniedz 7,5 metrus. Šeit atsedzas silūra perioda kaļķakmens. Klinti pirms aptuveni 2000 gadiem izskaloja jūras viļņi. Tolaik Hījumā sala atradās zemāk attiecībā pret jūras līmeni nekā mūsdienās, Vahtrepas klints sākotnēji pat bija atsevišķa saliņa. Viļņi vieglāk izskaloja mīkstākos, māla daļiņām bagātākos kaļķakmens slāņus, savukārt cietākie slāņi, tostarp klints augšdaļā, pretojās viļņu iedarbībai. Tā izveidojās klints pārkares.

Pēc leduslaikmeta salai turpinot pacelties, jūra pakāpeniski atkāpās, un tagad klints atrodas aptuveni 1,2 kilometrus no krasta. Tās pakājē izaudzis priežu mežs, kas mūsdienās aizsedz skatu uz jūru pat no klints augšas. Tomēr vietējie iedzīvotāji vēl atceras senču nostāstus par laikiem, kad no klints virsotnes jūra bijusi labi redzama.

Vahtrepas klints dienvidu daļā atsedzas īpašs ģeoloģisks veidojums – sens, pārakmeņojies rifs jeb bioherms. Šis atseguma posms ir aptuveni 28 metrus plats un līdz 3,5 metrus augsts. Tajā īpaši bagātīgi sastopamas silūra perioda jūras organismu – koraļļu, sūneņu (briozoju) un stromatoporu – fosilijas. Ziemās seno rifu vietām grezno leduskritumi. Tik liels un labi atsegts sens rifs Igaunijā ir unikāls.

Ar Vahtrepas klinti saistīti arī nostāsti par Vanapaganu – igauņu teiksmu būtni, kas ir tuvs radinieks latviešu Velnam. Senāk klintī esot bijusi liela ala, kurā atradusies Vanapagana smēde. Tajā viņš kalis ieročus, ar kuriem vietējie iedzīvotāji aizstāvējušies pret iekarotājiem. Taču reiz Vanapagans pamatīgi sastrīdējies ar tuvējā ciema iedzīvotājiem un pārcēlies uz blakus esošo Vohilaidas saliņu. Pirms aiziešanas viņš smēdes ieejai aizvēlis priekšā milzīgu akmeni – tik prasmīgi, ka kopš tā laika neviens vairs nav spējis alu atrast.

Igaunijā ir vēl vismaz divas Kallastes klintis. Valsts pretējā malā atrodas Kallastes smilšakmens atsegumi – vienīgās klintis Peipusa ezera krastā. Vēl viena Kallastes klints atrodas Tallinas pievārtē, Tiskrē.

493 | 14-10-2026