Gobdziņu klintis

Krāšņākā vieta Ventas krastos varētu būt posms starp Ātro kalnu un Gobdziņu klintīm. Līdzīga izmēra un vēl lielākas klintis ir arī Gaujas, Amatas, Salacas krastos, pat Lielupes krastos. Tomēr Ventai šajā posmā piemīt īpašs, no pārējām Latvijas upēm atšķirīgs skaistums.

Gobdziņu klintis ir labi redzamas arī no upes, tomēr liela daļa klinšu ir nostāk no upes, paslēptas krūmājā. Kopā klintis ir ap 400 metrus garas, to augstums sasniedz 11 metrus. Kopējais kraujas augstums sasniedz 18 metrus. Salīdzinot, piemēram, ar 80 metrus augsto Piķenes krauju Siguldā, tas var likties maz, tomēr, nostājoties Gobdziņu klinšu augšmalā, skats uz pirmatnīgo, krāčaino Ventu ir plašs un ļoti krāšņs.

Ģeoloģija

Gobdziņu klintī, tās apakšdaļā ir atsegts augšdevona smilšakmens un dolomītiskais smilšakmens. Šī Šķērveļa svītas slāņkopa Gobdziņu klintīs un citos apkaimes atsegums ir pētīta un izdalīta īpašā stratigrāfiskā vienībā – Gobdziņu rida. Gobdziņu klints augšdaļā atsedzas arī dolomīti, kuri pieder nākamajai – Nīkrāces ridai.

Gobdziņu ridas ieži radās seklā jūrā. Ieži izgulsnējās vietā ar ātrām straumēm – to pēdas mūsdienās izpaužas kā slīpslāņojums, t.i. iežu slānīši noliekti uz leju seno straumju plūšanas virzienā. Vēlāk, kad senās smiltis jau atradās dziļāk zem citiem iežiem, tās sacementēja gruntsūdenī izšķīdušie sāļi, kuri izveidoja dolomīta un krama cementu.

Nīkrāces ridas dolomīti ir veidojušies senajos tuksnešos. Šajos iežos ir daudzas kavernas – tukšumi, kas aizpildītas ar mālu. Šajos iežos var saskatīt arī senā tuksneša garozu, kas veidojās laikmetā, kad devona jūra no tagadējās Latvijas teritorijas bija atkāpusies.

Alas, ūdenskritums un nobrukums

Klinšu dienvidrietumu daļā, augstāk virs upes atrodas neliela ala. Taču daudz iespaidīgāka ir klinšu vidusdaļā, lejāk pie upes redzamā Gobdziņu ala. Tā ir Latvijas mērogiem liela, ap 26 metrus gara avota veidota ala. Avots no tās izplūst joprojām.

Pirms alas, uz dienvidrietumiem no tās no klints gandrīz līdz Ventas krastam ir nogāzušies milzu bluķi.

Lejpus alai, uz ziemeļaustrumiem klints atvirzās nost no upes, vietām izzūd, un tad atkal atsedzas. Pēc pēdējām klintīm, ap 750 metrus ziemeļaustrumos no Gobdziņu alas ir dziļa grava, kurā atrodas apmēram 2,3 metrus augstais Gobdziņu gravas ūdenskritums.

175 | 19-02-2025