Grūbas ceturtais ūdenskritums

Apakšējais no… četriem?

Jāatzīst, ir nedaudz riskanti dēvēt šo ūdenskritumu par “ceturto”, jo katrs apmeklētājs var saskaitīt Grūbē ūdenskritumus pa savam. Citam tas būs trešais un citam – septītais. Iespējams, nosaukums “Grūbas apakšējais ūdenskritums” būtu precīzāks… bet, tā nu ir sanācis. Citur Latvijā ar ūdenskritumu nosaukumiem iet vēl āķīgāk: sk. Oļupītes ūdenskritumu.

Lai vai kā, šī ir izteiksmīga krācīte, kas gandrīz sasniedz ūdenskrituma augstumu, 0,9 m augsta. Krāce atrodas atstatus, ap 350 metrus no iepriekšējā ūdenskrituma – Grūbas Lielā ūdenskrituma. Krāce izveidojusies uz Pļaviņu svītas dolomītiem, šķiet, pašā šo dolomītu slāņa (un svītas) apakšējā daļā.

Lejpus krācei Grūbas krastos vēl ir līdz 3 metrus augsti dolomīta atsegumi bet nedaudz lejāk jau apskatāmi līdz 6 metrus augsti Amatas svītas smilšakmens atsegumi.

Citi tuvējie ūdenskritumi

Šī apkārtne ir bagāta ar ūdenskritumiem. Papildus iepriekšējiem Grūbas ūdenskritumiem, lejāk pa Cecīļu dabas takām ir aplūkojams Dančupītes ūdenskritums, un tālāk, jau pie Amatas, Dzilnas iezī pēc sniega kušanas vai lielākām lietavām veidojas divi ap 2,3 m augsti ūdenskritumi.

Paralēli Grūbai pāri tiem pašiem iežiem tek Kumadas upīte. Diemžēl uz šīs upītes ūdenskritumu kaskāde nav izveidojusies – upītē ir tikai daži nelieli klinšu sliekšņi.

Grūbas ūdenskritumus savos materiālos jau ir minējusi Melānija Vanaga, savukārt, pirmā atrodamā publikācija ir Gunta Eniņa rakstā “Lauku dzīvē” 1989. gada novembrī (Nr. 11.). (1.)

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

87 | 15-07-2024