Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Cēsu novads
Klintis 🢔 Klinšu veidojumi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Gulbju iezis
Pamatdati
Mūsdienās (2025. gads) Gulbju iezis ir salīdzinoši necila nelielu klinšu virtene Amatas labajā krastā, lejpus Kārļu HES aizsprostam. Taču 1980to gadu sākumā Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas!
26.3 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Augstums
Garums
Ieži
Stratigrāfija
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija
Lejpus Kārļu HES dambim, pirms Kārļu zivjaudzētavas Amatas labajā krastā ir virkne nelielu klinšu, kuras nosauktas kādreizējo tuvējo Gulbju māju vārdā. Šie devona perioda Amatas svītas atsegumi stiepjas ap 320 metru garumā, vairākos posmos. Vispirms, nedaudz lejpus Gulbju avotam asā upes līkumā ir mālaina, ap 2,5-3 metrus augsta un ap 80 metrus gara krauja. Pēc tās ap 100 metrus klinšu nav, taču pie Paleju mājām virs upes paceļas ap 4 metrus augsts smilšakmens klinšu izcilnis ar nelielu nišu. Pēc tā klintis ar pārtraukumiem turpinās ap 140 metrus.
Šādi šīs nelielās klintis izskatījās 2025. gada novembrī, taču, visdrīzāk, jau drīz te viss atkal mainīsies. Pēdējo 60 gadu vēsture liecina, ka Amata šeit klintis izskalo strauji.
Baltijai unikāls dabiskais tilts
Atbilstoši Melānijas Vanagas pierakstiem, ap 1969. gadu Amatas straume sāka strauji izskalot toreizējo Gulbju ragu – klints izcilni, kas stāvēja tieši pretī upes straumei.
Drīz upe izgrauzās tam cauri un uz brīdi izveidojās Latvijai un Baltijai unikāls dabas objekts – pāri upei veda smilšakmens ieža tilts un upe cauri dabiskai arkai tecēja zem tā. Šeit pavasara straumē reiz esot ierauti arī divi smaiļotāji, kuri šajā alā gājuši bojā. Tomēr pēc pāris gadiem upe izrāvusi lielāku robu un zem arkas ar laivām jau varēja izbraukt.
Smilšakmens stabs
1978. gadā arka sagruva un nu Amatas labajā krastā bija lielāka klints un kreisajā – liels smilšakmens stabs.
Guntis Eniņš 1986. gadā vērtēja, ka šis smilšakmens stabs bija ap 5,5 m augsts un tā platība bija ap 25 m2. Uz palikšņa sākumā auga septiņas egles taču Gaujas nacionālais parks tās nozāģēja, lai vējā šī unikālā klints netiktu apgāzta.
Amata unikālo klintssalu turpināja izskalot, lai gan dabas entuziasti pirms tās centās upē samest akmeņus, sastumt augsni.
Autors šo savādo klintssalu sāka fotografēt 1990to gadu vidū. Jau tad ievēroju, ka šeit viss strauji mainās – kur vienu gadu upes krastā bija klints, citu gadu viss jau bija mainījies.
1999. gadā klintssala bija ap 3,5 metrus augsta. 2000. gada rudenī tās “kāja” sašaurinājās līdz 0,5 metru platumam.
Atgriežoties šajā skaistajā vietā pāris mēnešus vēlāk, 2001. gada janvārī, autors klintssalu vairs neatrada. Tā bija izzudusi bez pēdām… Kopš tā laika šī vieta ir mainījusies līdz nepazīšanai un nekas vairs neliecina, ka pirms 50 gadiem Amata šeit tecēja zem dabiskas klinšu arkas.
Izmantotie avoti
- Guntis Eniņš. Amadas noslēpums, 2012. gada 2. jūlijs, LA.lv
307 | 5-11-2025
Citi raksti
Līču-Laņģu klinšu taka
Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā. Maršrutā apskatāmi 14 interesanti dabas pieminekļi, šeit – visu šo pieminekļu apraksti.
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.