Gurovas atsegumi

Autoraprāt, Balvu novads ir nenovērtēta Latvijas pērle.

Varbūt te nav pasaules mēroga krāšņumu un smalkumu, bet šim no Rīgas attālajam novadam piemīt noslēpuma aura. Te joprojām ir iespējams atklāt kaut ko (rīdziniekam!) nezināmu, piemēram, mūsu senču veidotus akmens elku tēlus, un meži vietām ir ar (rīdziniekam!) svešādu auru – šķiet, te diezgan jūtami jau parādās taigas elpa… Ir gadījies nedēļām ilgi iet pa Sibīrijas mežiem – ir līdzība. Balvu novadā ir vērts meklēt – var atrast ko jaunu!

Gurovas grava

No Stompaku purva nākusī, ar tanīniem iekrāsotā tumši brūnā Gurovas upīte pirms ietekas plašajā Kouras ielejā ir iegrauzusies devona iežos, veidojot ap 10 metrus dziļu ieleju.

Gurovas ieleja, protams, nav tik iespaidīga, kā 90 metrus dziļā Gaujas ieleja Siguldā, tomēr ainava šeit ir ļoti skaista.

Šeit nekad nav bijis īpaši daudz iedzīvotāju, taču vēl 1970jos gados tieši pie krāšņākās vietas vēl bija apdzīvota pēdējā nelielās Gurovas ciematiņa māja. Tagad pie klintīm, Gurovas ielejas augšmalā vēl ir palicis vecu ābeļu dārzs.

Pusotru kilometru lejāk Gurovas krastos arī tagad ir mājas, kurās ir rosība un Gurovas krastos atrodas ganības.

Šajā pusotrā kilometrā Gurovas gultne līkumo starp abiem ielejas krastiem, vietām atsedzot devona iežus. Devona iežu atsegumi ir arī vismaz divās sāngravās.

Vairums atsegumu atrodas upes kreisajā krastā, tomēr vismaz trīs ir arī labajā krastā. Vairums atsegumu nav īpaši izteiksmīgi – tehniski tajos atsedzas devona ieži, tomēr tie, drīzāk, atgādina nobiru kaudzes vai staigna māla krastu, kurā var viegli pazaudēt apavus. Tomēr kādas četras klintis ir izteiksmīgas – tās vertikāli paceļas tieši pāri straumei un vienā no klintīm ir arī nelielas nišas.

Vienā no kreisā krasta sāngravām atrodas arī maza, ap 0,3 m augsta krācīte – šeit ūdens krīt pāri skaistiem aleirolīta un māla slāņiem. Iespējams, šī krācīte ir īslaicīgs fenomens un pēc pāris gadiem izzudīs.

Seno zivju atliekas

Gurovas krastos atsedzas augšdevona Ogres svītas ieži, jo īpaši šīs svītas vidusdaļas – Lielvārdes ridas augšdaļas un Rembates ridas apakšdaļas smilšakmeņi.

Reiz, 1930. gadā, citā Latvijas daļā – Daugavas krastā pie Bramberģes muižas (tagad – applūdināta zem Rīgas HES, ziemeļrietumos no Daugmales) – paleontologs Valters Gross kopā ar brāli Rolandu Grosu un ģeologu Nikolaju Delli atrada senas radības pārakmeņojumu – arī Ogres svītas iežos. Sākotnēji viņš to nodēvēja Taeniolepis speciosa un secināja, ka tā ir līdz šim nezināma zivju suga. Tā kā nosaukums Taeniolepis jau bija aizņemts, 2001. gadā tā tika pārdēvēta atklājēja vārdā: Walterilepis speciosa.

Kopš tā laika šīs senās zivs atliekas ir atrastas vēl trīs vietās, kur atsedzas Ogres svītas ieži: Langsēdes klintīs pie Imulas, Kalnmuižas dzirnavu klintīs pie Amulas un Gurovas atsegumos.

Tieši Gurovas smilšakmens atsegumu atradumi 2017. un 2019. gadā (Ervīns Lukševičs, Ģirts Stinkulis, Simona Mačute, Terēze Reķe u.c.) ir ļāvuši uzzināt par šo seno radību krietni vairāk.

Šeit atrasti arī citu devona perioda zivju, t. sk. Bothriolepis maxima, Obruchevia heckeri, Holoptychius – kopumā 10 sugu – pārakmeņojumi.

Izmantotie avoti

1. Ervīns Lukševičs. Revision of asterolepidoid antiarch remains from the Ogre Formation (Upper Devonian) of Latvia, Estonian Journal of Earth Sciences, 2021, 70, 1, 3–17
2. Ģirts Stinkulis, Ervīns Lukševics and Terēze Reķe. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, eastern Latvia, Estonian Journal of Earth Sciences, 2020, 69,,2–21

313 | 13-11-2025