Īvandes rumba

Latvijā ir aptuveni 70-100 ūdenskritumu. Vismaz tie tiek lepni dēvēti par tādiem, jo kalnu zemēs gandrīz nevienu no Latvijas ūdenskritumiem neņemtu vērā. Latvija tiešām nav īpaši kalnaina, taču, tieši tas liek mums novērtēt arī mazo lietu skaistumu, tajā skaitā katru nelielo ūdenskritumu, klinti, akmeni utt.

Šajā nelielo ūdenskritumu virknē tomēr ir daži, kuri droši vien jebkurā zemē piesaistītu uzmanību. Viens no tiem ir Īvandes rumba – aptuveni 2 metrus augsts un līdz 11 metrus plats, vertikāli krītošs ūdenskritums.

Lielāko gada daļu ūdenskritums gan ir mazāks – tā kopējais platums 11 m tiek sasniegts tikai dažas pavasara nedēļas sniega kušanas laikā. Vasaras beigās ūdenskritums dažreiz ir gandrīz sauss.

Īvandes rumbas ģeoloģija

Rumba ir izveidojusies uz vidusdevona Pļaviņu svītas dolomīta – izturīgas klints, pāri kurai šajā Latvijas daļā krīt ne mazums citu ūdenskritumu.

Pēc vietējo iedzīvotāju domām, ūdenskritums pamazām atkāpjas un mainās – pirms aptuveni 60 gadiem tas atradās kādus 15 m zemāk (1.). Tomēr tas ir pretrunā ar 20. gadsimta sākuma rakstītajiem avotiem, kuros minēts lielais akmens pie ūdenskrituma malas: arī mūsdienās šis akmens atrodas netālu no ūdenskrituma. Aptuveni 2 metrus augstajā akmenī ir iegravēts skaitlis “1890”.

Vēsture

Līdzīgi vairākiem citiem ūdenskritumiem Kurzemes centrālajā daļā (un Lielvārdes Rumbiņai Vidzemē), šis ūdenskritums ir nosaukts par “rumbu”.

Ūdenskritums cilvēkiem ir bijis labi zināms jau kopš senatnes – tas atrodas Rendas ciema centrā, līdzās vairākus gadsimtus senām būvēm, netālu ir arī arheoloģiskie pieminekļi. Īvandes rumba kopš 1957. gada ir aizsargājams dabas piemineklis.

Īvandes upē ir divi ūdenskritumi. Pāris simtus metru virs Īvandes rumbas atrodas Valdātu rumba – nedaudz mazāks ūdenskritums. Starp abiem ūdenskritumiem ir arī neliels, mākslīgi veidots aizsprosts no laukakmeņiem.

Aptuveni 150 m zem ūdenskrituma Īvandes labajā krastā atrodas neliels, skaists ūdenskritums, ko veido avots. Šajā vietnē tas nosaukts par Rendas avota ūdenskritumu.

Informācijas avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

27 | 12-05-2024