Kalamecu ūdenskritums (krāce)

Smiltenes-Apes dolomīta kāple

Starp Gaujienu un Api, šķērsojot arī Igauniju, stiepjas ap 15 metrus augsta nogāze – zem nogulumiežiem paslēpta dolomīta kāple jeb glints. Lai arī mazāk izteikta, šī nogāze stiepjas arī uz Smiltenes pusi no Gaujienas. To nevar pat salīdzināt ar daudz iespaidīgāko un augstāko glintu Igaunijas ziemeļos, taču arī šeit ir izveidojušies daži interesanti ģeoloģiskie dabas pieminekļi. Iespaidīgākie no tiem ir Kalamecu grava un tai blakus esošā Markūzu grava – divi īsti klinšu kanjoni, kurus dolomīta kāplē ir izveidojušas nelielas upītes.

Markūzu upīte kaut cik vērā ņemamas ūdenskrituma kāplītes neveido, toties Kalamecu upes kanjonā ir vismaz viena diezgan izteikta kāple, kura gan gluži nesasniedz ūdenskrituma parametrus.

Galvenā kāple

Vēl pirms kanjona sākuma upītē ir ap 0,25-0,3 m augsta kāplīte – turpmākā krāšņuma priekšvēstnesis. Nepilnus 20 metrus tālāk, nākamajā līkumā jau paveras skats uz galveno kāpli. Tā ir aptuveni 0,6 metrus augsta, novietota slīpi attiecībā pret straumi. Vasarā, kad upītē ir mazāk ūdens, krāce var būt pat šaurāka par 1 metru, savukārt, palu laikā pat 4,6 m plata – lai gan tad nelielā kāplīte zem ūdens masas gandrīz pazūd.

Agrāk ūdenskritums esot bijis nedaudz augstāks.

Kāples Kalamecu kanjonā

Lejpus šīs auugstākās kāples sākas Kalamecu kanjons – Latvijai netipisks dolomīta klinšu kanjons. Ap 30 metrus lejpus kāples aiz asa līkuma upē ir divas dolomīta kāples, kuru kopējais augstums ir ap 0,6 metri. Šī vieta ir vēl krāšņāka – virs krācēm jau paceļas dolomīta klintis.

Lejpus šī līkuma upītē ir arī mazākas kāplītes, bet šeit gājēja uzmanību jau ir pārņēmuši krāšņā, ap 10-12 metrus dziļā un ap 230 metrus garā Kalamecu kanjona skati. Klinšu augstums kanjonā sasniedz 5 metrus.

Kalamecu un Markūzu gravas ir aizsargājamais dabas objekts kopš 1962. gada.

Nereti tiek lietots nedaudz atšķirīgs nosaukums – Kalamedzu grava. Savu nosaukumu grava ieguvusi no tagad pamestās mājvietas austrumos no gravas. Autora līdz šim atrastajās vēsturiskajās kartēs kopš 19. gadsimta vidus šīs mājas sauc “Kalameci”, krievu valodā arī “Kolomeci”.

80 | 7-07-2024