Kapsēdes dižakmens

Vairums Latvijas dižakmeņu ir apzināti pēdējās desmitgadēs, taču daži bija plaši pazīstami jau senatnē. Kapsēdes dižakmens ir minēts jau ģeologa Konstantīna fon Grēvinka 1861. gada pārskatā par Kurzemes un Līvzemes ģeoloģiju.

Kapsēdes dižakmens atrodas senā Baltijas ledus ezera gultnē, ap 1,7 kilometrus no senkrasta. Pēc ledus laikmeta, ceļoties zemes līmenim, jūra atkāpās un tagad akmens ir ap 5,7 kilometrus no jūras.

1912.-1913. gadā gar Kapsēdes dižakmeni uzcēla šaursliežu dzelzceļa līniju. Sākotnēji šo dzelzceļu izmantoja akmeņu vešanai uz Liepājas ostu un, acīmredzot, Kapsēdes akmenim paveicās – tas taču būtu bijis tik ērti aizvedams! Arī pirms tam Kapsēdes dižakmeni vairākkārt vēlējās saskaldīt būvakmens vai šķembu ieguvei, taču dažādu apstākļu dēļ šī iecere netika līdz galam īstenota, lai gan akmens ir saskaldīts un daļa – aizvesta.

Dažus gadus vēlāk dzelzceļu sāka izmantot arī pasažieru pārvadājumiem un kartēs parādās “Dižakmens”. Būtu bijis grūti neievērot milzu akmeni, kurš aizslīd garām dažus metrus no vilciena!

Kapsēdes dižakmens joprojām ir viens no lielākajiem Latvijā – apmēram sestais vai septītais pēc tilpuma (visu trīs daļu tilpums ir ap 60 kubikmetri). Akmens agrāk bija arī augstākais Latvijā – 4,2-4,3 metri. Tagad ir apzināti vairāki vēl augstāki akmeņi (Radžu akmens, Basu Vilkatu akmens, Subinaites akmens un citi) tomēr šos citus akmeņus visā augstumā nav tik viegli apskatīt – tie daļēji atrodas ūdenī.

Kapsēdes dižakmens 20. gadsimta sākumā ir sašķelts trīs daļās, visas atrodas līdzās viena otrai. Lielākās daļas tilpums ir ap 40 kubikmetri. Otras lielākās akmens daļas tilpums ir ap 14 kubikmetri – arī šis akmens bluķis atbilst dižakmens statusam. Trešā gabala tilpums ir ap 3 kubikmetri. Ja Kapsēdes dižakmens nebūtu sašķelts un daļa no tā nebūtu jau pārstrādāta šķembās, tā tilpums būtu ap 80-110 kubikmetri, t.i. tas būtu otrais – ceturtais lielākais Latvijā.

Par akmeni ir pierakstītas arī vairākas teikas:

Velns nozadzis akmeni no Pērkona pils, taču Pērkons zagli panācis un ar zibeni akmeni pāršķēlis.

Ernests Brastiņš grāmatā “Latvijas pilskalni” (1923) atstāsta šādu teiku:

…apkārtnē pazīstamais Lielais akmens. Šo milzīgo akmeni vedis reiz savos ratos sirms vecītis. Ceļā uznācis bargs pērkona negaiss, vecītis iztrūcies un akmeni pametis zemē.

Kapsēdes dižakmenī ir iekalti vairāki uzraksti, tajā skaitā vācu karavīri centīgi izkaluši dekoratīvu uzrakstu “Weltkrieg 1914-1916 Arm. Balt. 36 I.Komp.”

Netālu atrodas Kapsēdes Rudais akmens – skaists dižakmens ar aizvēsturiskos laikos iekaltām bedrītēm.

245 | 12-08-2025