Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Dienvidkurzemes novads
Akmeņi 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Kapsēdes Rudais akmens
Pamatdati
Lai gan Kapsēdes Rudais akmens kā liels akmens rakstos ir minēts jau 19. gadsimtā, tikai 2008. gadā Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija atklāja, ka tam ir īpaša kultūrvēsturiskā nozīme: akmenī aizvēsturiskajos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.
26.4 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Augstums
Garums
Platums
Apkārtmērs
Tilpums
Iezis
Aizsardzības statuss
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija
Jau 1861. gada pārskatā par Kurzemes un Līvzemes ģeoloģiju ģeologs Konstantīns fon Grēvinks min ne tikai netālo Kapsēdes dižakmeni bet arī salīdzinoši mazāko Kapsēdes Rudo akmeni.
Kapsēdes Rudais akmens mitrajā pļavā apskatāms arī mūsdienās un, jādomā, tas izskatās tikpat lieliski, kā 19. gadsimtā. Ledāja atnestais rapakivi granīta bluķis guļ uz senā Baltijas ledus ezera gultnes apmēram 1,1 kilometru no šī ezera senā krasta. Tagad šeit ir purvainas pļavas.
Akmens nedaudz pārsniedz Latvijas dižakmeņu parametrus – tā tilpums ir 11 kubikmetri. Agrākos laikos ir bijuši mēģinājumi akmeni sadalīt gabalos – par to liecina urbumu vietas. Tomēr interesantākās cilvēku darbības pēdas atklāja Latvijas Petroglifu centra aktīvisti 2008. gada 5. aprīlī, toreizējā Liepājas rajona akmeņu izpētes projekta ietvaros. Kapsēdes Rudā akmens virspusē pētnieki ievēroja vairākas – vismaz septiņas – bedrītes.
Pētnieki jau bija pārliecinājušies, ka pēc rūpīgākas izpētes vairākos jau iepriekš zināmajos Latvijas akmeņos (piemēram, Āžu stāvakmenī 2002. gadā) ir iespēja ieraudzīt kaut ko līdz tam nepamanītu – bedrītes. Šādas bedrītes akmeņos un arī klintīs ir atrastas daudzviet Eiropā un citur pasaulē. Latvijā līdz 21. gadsimta sākumam bija zināmi nedaudzi bedrīšakmeņu, taču, kad speciālisti pārliecinājās, ka ir vērts skatīties rūpīgāk, bedrītes pamazām atrada aizvien biežāk, jo īpaši Kurzemē. Bedrīšu meklēšana ne vienam vien entuziastam pārvērtās pat par sava veida māniju – nebija vairs iespējams paiet garām ceļmalas akmenim, pirms tam to rūpīgi neizpētot no visām pusēm. Šādi tika atrasti vairāki desmiti līdz šim nezināmu bedrīšakmeņu.
Bedrītes akmeņos ir senu kultūras tradīciju piemineklis. Šīs tradīcijas ir bijušas tik senas, ka līdz mūsdienām nav saglabājies skaidrojums tam, kādēļ šādas bedrītes tika radītas. Tomēr tās, visdrīzāk, ir saistāmas ar abstraktiem uzskatiem (piemēram, vieta, kur tiek lūgta augstāku spēku labvēlība) nevis kādām praktiskām vajadzībām.
Izmantotie avoti
- Liepājas rajona akmeņu izpētes projekta atskaite. Latvijas Petroglifu centrs, Rīga, 2008.
212 | 25-05-2025
Citi raksti
Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.
Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.
12 Latvijas lielākie ozoli
Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.