Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Latvija 🢖 Jūrmala

Sēravoti 🢔 Avoti 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas

Brīnumi

Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons

Ķemeru sēravots Ķirzaciņa. 2025. gada oktobris.
Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa”. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” ir atpazīstamākais sēravots Latvijā. Avotiņš Vēršupītes labajā krastā jau sen ir pārveidots – ievietots akā. Virs tā ir uzcelts skaists paviljons un avota ūdens caur glītas granīta skulptūras – ķirzaciņas – muti plūst uz upīti.

33.4 %

Koordinātes
56.94807 Z 23.50238 A
Atrašanās vieta, adrese
Eiropa, Latvija, Jūrmala, Ķemeri, Ķemeru centrā pie sanatorijas, Vēršupītes labajā krastā
Sēravoti, Pieminekļi un memoriāli
Paviljona sēravots
Avota tips
Kāpjošs avots
Pieminekļa būvniecības laiks
19. gs. b. – 20. gs. sāk. – koka paviljons, 1949. gads – ķirzaciņas skulptūra
Skulptūras autors
Juris Bajārs
Aizsardzības statuss
Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas Ķemeru Nacionālā parka vēsturiskā kūrorta teritorijā.
Informācija apmeklētājiem
Atrodas pašvaldības īpašumā, publiskā parkā, ir viegli pieejams.

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

"Ķirzaciņas" paviljons un skulptūra. Vēršupītē augsts ūdens līmenis. 2025. gada jūnijs.
“Ķirzaciņas” paviljons un skulptūra. Vēršupītē augsts ūdens līmenis. 2025. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Ķemeros Vēršupītes krastos un gultnē izplūst liels skaits sēravotu, daudzviet upes gultnē veidojot dzeltenas sēra nogulsnes. Šie sēravoti kopš 18. gadsimta beigām kalpoja par pamatu Ķemeru kūrorta attīstībai.

Lielākais skaits spēcīgu sēravotu atrodas Ķemeru parkā, iztaisnotā Vēršupītes posmā un, visdrīzāk, spēcīgākais no tiem ir bijis tieši tagadējais “Ķirzaciņas” avots pie upes labā krasta.

19. beigās vai 20. gadsimta sākumā virs avota tika uzcelts skaists koka mežģīņu paviljons, kurš sākotnējā veidolā ir saglabāts līdz mūsdienām. Pats avots tika ievietots nelielā, no laukakmeņiem mūrētā akā un pa dažus metrus garu cauruli zem zemes novadīts uz Vēršupīti.

Agrāk sērūdeni varēja pasmelt arī no paviljona akas, taču kopš Ķemeru parka rekonstrukcijas 2021. gadā aku pārsedz stikla piramīda – šādi ir novērsta iespēja aku piegružot.

"Ķirzaciņas" avots, izplūdes vieta pirms jumtiņa izveides. 2005. gada novembris.
“Ķirzaciņas” avots, izplūdes vieta pirms jumtiņa izveides. 2005. gada novembris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Vēršupītes krastā avota izplūdes vietā atrodas skaista skulptūra – ķirzaciņa uz kļavas lapas. Skulptūriņu 1949. gadā veidojis tolaik 25 gadus vecais tēlnieks Juris Bajārs. Pirms tam šajā vietā atradās cita skulptūra – zēns uz delfīna. Pirmā skulptūra gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.

Tieši no ķirzaciņas mutes ir iespēja pagaršot slavenākā Ķemeru sēravota ūdeni. Tiesa, spēcīga puvušu olu smaka ir jūtama jau no attāluma un dzeltenās sēra nogulsnes ap ūdens izplūdes vietu liecina – šis nav parasts dzeramais ūdens.

Vēršupītes gultne lejpus "Ķirzaciņas" avotam. 2025. gada oktobris.
Vēršupītes gultne lejpus “Ķirzaciņas” avotam. 2025. gada oktobris. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

“Ķirzaciņas” sērūdens… nav garšīgs. Kūrortā to agrāk lietoja gan iekšķīgi, gan ievainojumu un dažādu ādas slimību ārstēšanai. Ar avota ūdeni ieteica skalot seju un rokas. Mūsdienās gan “Ķirzaciņas” ūdens vairs nav pietiekami tīrs, lai to varētu droši dzert – šķiet, gruntsūdens Ķemeru centrā pamazām ir zaudējis savu kvalitāti un tas ietekmē arī avotus.

Vēršupītes gultnē un krastos arī lejpus “Ķirzaciņai” izplūst liels skaits mazāku sēravotu. Kad upē ūdens līmenis ir zemāks un straume nav tik strauja, šajā posmā izveidojas dzeltenas sēra baktēriju kolonijas. Kur citur redzēsiet dzeltenu upi?

Augšpus “Ķirzaciņai” Vēršupītes gultnē izplūst vairāki spēcīgi sēravoti – ap 60 metrus augstāk ir Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots, bet vēl 110 metrus augstāk – Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots.

282 | 5-10-2025

Pasaule Citi raksti

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē.
Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

12 Latvijas lielākie ozoli

Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.

0 0 votes
Article Rating
Pierakstieties
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted
Inline Feedbacks
View all comments