Wondermondo 🢖 Pasaule 🢖 Eiropa 🢖 Lietuva 🢖 Panevēžas apriņķis
Kritenes 🢔 Alas 🢔 Ģeoloģijas brīnumi 🢔 Brīnumu kategorijas
Brīnumi
Kirkilu karsta ezeri

Pamatdati
Kirkilu ezeri, iespējams, ir iespaidīgākā karsta procesu izpausme Baltijā. Gruntsūdenī izšķīdušā ģipša slāņi ir radījuši simtiem iegruvumu, kuros izveidojušies līdz 1 kilometru gari ezeri.
31.1 %
Koordinātes
Atrašanās vieta, adrese
Nosaukums lietuviski
Stratigrāfija
Informācija apmeklētājiem
Karte
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.
Plašāka informācija

Visās trīs Baltijas valstīs ir dabas pieminekļi, kuri ir saistīti ar karsta procesiem – pazemē esošu iežu slāņu izšķīšanu un ar to saistītiem veidojumiem – alām un zemes iebrukumiem – kritenēm. Tomēr, jāatzīst, gan Igaunijā, gan Lietuvā karsta procesu izpausmes ir iespaidīgākas, nekā Latvijā.
Visapjomīgākais karsta procesu radītais dabas piemineklis Baltijā ir Kirkilu karsta ezeri pie Biržiem, pašos Lietuvas ziemeļos netālu no Latvijas.

Šeit netālu no zemes virsmas atrodas Tatulas svītas ģipšakmens slāņi, kuri viegli šķīst ūdenī. Rezultātā plašā apkaimē izveidojušās simtiem karsta kriteņu, kuras piepildījušās ar ūdeni. Daudzviet kritenes atrodas līdzās, veidojot labirintam līdzīgus ezerus ar neskaitāmām pussalām un salām. Ne mazums ezeru, kuri veidojušies senāk, ir pārpurvojušies – ar laiku tie aizpildīsies ar kūdru un augsni, pamazām izzūdot.
Katra no kritenēm ir 20-35 un nereti arī vairāk metrus plata un līdz 10 metrus dziļa. Kopumā šeit atrodas vairāk, nekā 70 ezeru.

Lielākais no tiem ir Kirkilu ezers – vairāk, kā 1 kilometru garš, ar 3,9 hektāru platību. Šo ezeru veido vairāk nekā 30 kritenes – katra no tām veido atsevišķu dzelmi. Tomēr, ezers nav īpaši dziļš – līdz 6,3 metri, vidējais dziļums – 1,07 metri.
Kirkilu karsta ezeriem ūdens līmenis var mainīties par 2,4 metriem – pēc ilgākām lietavām un pavasaros ūdens var applūdināt krietni lielākas teritorijas, bet sausās vasarās ūdens atkāpjas. Nereti šajā teritorijā rodas arī jaunas kritenes.
Ezeru ūdens ir bagāts ar izšķīdušo ģipšakmeni – sulfātu sastāvs ūdenī ir no 440 mg/l līdz 2140 mg/l. Salīdzinājumam – dzeramajam ūdenim sulfātu saturam nevajadzētu pārsniegt 250 mg/l. Tomēr izšķīdušais ģipsis nav īpaši bīstams veselībai, lai gan tas diezgan garantēti izraisīs caureju.
Ūdens ķīmiskais sastāvs ļauj ezeriņos veidoties neparastai ekosistēmai – šeit dzīvo dažādas sēra baktērijas, un nereti var saskatīt sārtas krāsas baktēriju kolonijas. Papildus tām ezerā ir daudz aļģu un sīku organismu, ūdenī dzīvo arī vardes un vairāku sugu zivis – līdakas, asari, raudas un ruduļi.
1998. gadā šeit izveidots Kirkilu ainavu liegums, kas, savukārt, ietilpst Biržu reģionālajā parkā (1992).
Kirkilu ezerā ir izveidota apmēram 800 metrus gara dabas taka, taču īpaša vietzīme un arhitektūras vērtība ir Kirkilu skatu tornis. 31,7 metrus augstais tornis tika uzcelts 2015. gadā, arhitekti: Giedrius Akelis un Lina Šantaraitė. Augstākā platforma atrodas 30 metru augstumā.
193 | 11-04-2025
Citi raksti

Latvijas ūdenskritumi un krāces
Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Siguldas ūdenskritumi
Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

12 Latvijas lielākie ozoli
Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.