Wondermondo Pasaule Eiropa Lietuva Panevēžas apriņķis

Kritenes Alas Ģeoloģijas un meteoroloģijas brīnumi Dabas brīnumi Brīnumu veidi

Brīnumi

Kirkilu karsta ezeri

Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz dienvidiem. 2025. gada marts.
Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz dienvidiem. 2025. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Pasaule  Pamatdati

Kirkilu ezeri, iespējams, ir iespaidīgākā karsta procesu izpausme Baltijā. Gruntsūdenī izšķīdušā ģipša slāņi ir radījuši simtiem iegruvumu, kuros izveidojušies līdz 1 kilometru gari ezeri.

31.1 %

Koordinātes
56.2475 Z 24.6891 A Sk. citā kartē
Atrašanās vieta, adrese
EiropaLietuva, Panevēžas apriņķis, Biržu rajons, Širvenas seņūnija, ziemeļos no Kirkilai ciema
Kritenes, Ezeri
Nosaukums lietuviski
Kirkilų karstiniai ežerėliai
Stratigrāfija
Devons 🢖 Frānas stāvs 🢖 Tatulas svīta (D3t)
Informācija apmeklētājiem
Publiski apmeklējams, labiekārtots ar taku un lielu neparasta dizaina skatu torni, no kura paveras lielisks skats.
Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Attālums no tuvākās vietas, kur var novietot auto
200 m
Pieejamība
Viegli
Īpašuma statuss
Publisks

Karte

Travelers' Map is loading...
If you see this after your page is loaded completely, leafletJS files are missing.

Pasaule Plašāka informācija

Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz ziemeļiem. 2025. gada marts.
Kirkilu karsta ezeri, skats no skatu torņa uz ziemeļiem. 2025. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Visās trīs Baltijas valstīs ir dabas pieminekļi, kuri ir saistīti ar karsta procesiem – pazemē esošu iežu slāņu izšķīšanu un ar to saistītiem veidojumiem – alām un zemes iebrukumiem – kritenēm. Tomēr, jāatzīst, gan Igaunijā, gan Lietuvā karsta procesu izpausmes ir iespaidīgākas, nekā Latvijā.

Visapjomīgākais karsta procesu radītais dabas piemineklis Baltijā ir Kirkilu karsta ezeri pie Biržiem, pašos Lietuvas ziemeļos netālu no Latvijas.

Kirkilu karsta ezeru skatu tornis. 2025. gada marts.
Kirkilu karsta ezeru skatu tornis. 2025. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Šeit netālu no zemes virsmas atrodas Tatulas svītas ģipšakmens slāņi, kuri viegli šķīst ūdenī. Rezultātā plašā apkaimē izveidojušās simtiem karsta kriteņu, kuras piepildījušās ar ūdeni. Daudzviet kritenes atrodas līdzās, veidojot labirintam līdzīgus ezerus ar neskaitāmām pussalām un salām. Ne mazums ezeru, kuri veidojušies senāk, ir pārpurvojušies – ar laiku tie aizpildīsies ar kūdru un augsni, pamazām izzūdot.

Katra no kritenēm ir 20-35 un nereti arī vairāk metrus plata un līdz 10 metrus dziļa. Kopumā šeit atrodas vairāk, nekā 70 ezeru.

Kirkilu karsta ezeru dabas taka. 2025. gada marts.
Kirkilu karsta ezeru dabas taka. 2025. gada marts. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Lielākais no tiem ir Kirkilu ezers – vairāk, kā 1 kilometru garš, ar 3,9 hektāru platību. Šo ezeru veido vairāk nekā 30 kritenes – katra no tām veido atsevišķu dzelmi. Tomēr, ezers nav īpaši dziļš – līdz 6,3 metri, vidējais dziļums – 1,07 metri.

Kirkilu karsta ezeriem ūdens līmenis var mainīties par 2,4 metriem – pēc ilgākām lietavām un pavasaros ūdens var applūdināt krietni lielākas teritorijas, bet sausās vasarās ūdens atkāpjas. Nereti šajā teritorijā rodas arī jaunas kritenes.

Ezeru ūdens ir bagāts ar izšķīdušo ģipšakmeni – sulfātu sastāvs ūdenī ir no 440 mg/l līdz 2140 mg/l. Salīdzinājumam – dzeramajam ūdenim sulfātu saturam nevajadzētu pārsniegt 250 mg/l. Tomēr izšķīdušais ģipsis nav īpaši bīstams veselībai, lai gan tas diezgan garantēti izraisīs caureju.

Ūdens ķīmiskais sastāvs ļauj ezeriņos veidoties neparastai ekosistēmai – šeit dzīvo dažādas sēra baktērijas, un nereti var saskatīt sārtas krāsas baktēriju kolonijas. Papildus tām ezerā ir daudz aļģu un sīku organismu, ūdenī dzīvo arī vardes un vairāku sugu zivis – līdakas, asari, raudas un ruduļi.

1998. gadā šeit izveidots Kirkilu ainavu liegums, kas, savukārt, ietilpst Biržu reģionālajā parkā (1992).

Kirkilu ezerā ir izveidota apmēram 800 metrus gara dabas taka, taču īpaša vietzīme un arhitektūras vērtība ir Kirkilu skatu tornis. 31,7 metrus augstais tornis tika uzcelts 2015. gadā, arhitekti: Giedrius Akelis un Lina Šantaraitė. Augstākā platforma atrodas 30 metru augstumā.

193 | 11-04-2025

Pasaule Tuvākie objekti, gājiena attālums

Ģeologu kritene (Geologų duobė). 2024. gada decembris.

Ģeologu kritene (Geologų duobė)

Ģeologu kritene sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī - dažas dienas pirms Lietuvā pieņemtās Ģeologu dienas. Kopš tā…5 450 m
Lapsas ala (Lapės Ola). 2024. gada decembris.

Lapsas ala (Lapės Ola)

Lapsas ala ir izteiksmīga, 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri.5 540 m
Āpša ala (Barsuko ola). 2024. gada decembris.

Āpša ala (Barsuko ola)

Skaistās Āpša alas dabas takas galā atrodas pati Āpša ala - divu kriteņu sistēma, kurā var redzēt arī…5 620 m
Kļavu kritene (Klevų duobė). 2024. gada decembris.

Kļavu kritene (Klevų duobė)

Kļavu kritene ir viena no daudzajām karsta kritenēm ap Karves alu. Šī kritene veidojusies pirms vairāk kā 100…5 880 m

Pasaule Citi raksti

Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis.
Jodupītes Lielais ūdenskritums, 2023. gada 7. aprīlis. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Latvijas ūdenskritumi un krāces

Latvijā atrodas vismaz 82 ūdenskritumi, kuru augstums pārsniedz 1 metru. Lielākā daļa no tiem ir uzskaitīti šajā rakstā un, līdz ar to, pašlaik šis ir pilnīgākais publicētais Latvijas ūdenskritumu uzskaitījums.

Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs
Pūču gravas ūdenskritums, 2024. gada jūnijs. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

Siguldas ūdenskritumi

Siguldas pilsētā atrodas vismaz 8-10 ūdenskritumi, kuri šajā rakstā pirmo reizi aplūkoti vienuviet.

Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē.
Staišu ozols, 2023. gada maijs. Koka izmērs ir proporcionāls, tādēļ attēlā tas izskatās krietni mazāks, nekā realitātē. / Gatis Pāvils, CC BY-SA 4.0

12 Latvijas lielākie ozoli

Šajā rakstā ir uzskaitīti 12 ozoli ar lielāko apkārtmēru Latvijā.