Laņģu klintis

Sākot iet pa Līču-Laņģu klinšu takām no ziemeļiem, vispirms ir apskatāmas iespaidīgās Līču klintis, kuras dienvidos noslēdzas ar Līču klinšu ūdenskritumu.

Pēc ūdenskrituma taka apmēram 200 metrus ved gar stāvu nogāzi, kurā ir mazāk klinšu, līdz sasniegts pirmais Laņģu klinšu dabas brīnums – Bezdibeņa avota ala. Ala tagad ir ap 5 metrus gara un visu alu aizņem avota veidots ezeriņš, kurš agrāk bija vismaz 4 metrus dziļš. Avota strautā ārpus alas dzelzs baktērijas ir izveidojušas košus rūsas krāsas nogulumus.

Dažus desmitus metru tālāk klintis kļūst augstas un tajās ir izveidojusies viena no Latvijā lielākajām klinšu nišām – Lielā Laņģu niša. Šeit paveras krāšņākie Laņģu klinšu skati.

Aiz nišas klintis turpinās, tajās redzams arī lielāks, romantisks 1911. gada uzraksts.

Drīz taka ved gar avotiņu, kurš iezīmē vietu, kur ap gadsimtu miju sabruka Mazā Laņģu ala, kura 1996. gadā bija ap 4,2 metrus gara.

Pārdesmit metrus tālāk ir Vidējā Laņģu ala. Arī no šīs alas izplūst spēcīgs avots, dzirdams kā tas krīt pāri ūdenskritumiņam alas iekšpusē. Alas ieejas daļa grūst. 1990jos gados ala bija 30 metrus gara, taču tajā ielīst bijis ļoti grūti. Visdrīzāk, šī ala ir ļoti bīstama.

Nedaudz tālāk takas malā ir Lielā Laņģu ala. 1989. gadā tā bija 48 metrus gara un tagad varētu būt vēl garāka. Cauri alai plūst spēcīgs avots, kurš agrāk alas iekšpusē veidoja ap 0,5 metrus augstu ūdenskritumu. Tagad tas plūst pa citu gultni, bez šāda ūdenskrituma.

Nedaudz tālāk seko beidzamais Laņģu klinšu dabas brīnums – Krāčavots. Šis ir viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā, kurš izplūst no šauras aizas – agrākās alas.

Šeit, gandrīz jau pašā Gaujas krastā, Laņģu klintis beidzas. Ceļu gar Gaujas pamatkrastu var turpināt tālāk uz dienvidiem – aptuveni pēc 1 kilometra būs nākamās – Baižu klintis.

183 | 05-03-2025