12 Latvijas lielākie ozoli

Cilvēks ir pretrunīga būtne — daži iznīcina lielus un senus kokus, citi dara visu, lai tos aizsargātu. Latvija šajā ziņā nav izņēmums: šad tad dzirdam šausminošas ziņas par kādu milzu koku, kas nogāzts, lai būvētu jeb “novērstu briesmas” autobraucējiem, kuri nevar noturēties uz ceļa.

Taču kopumā Latvijā mīl lielos kokus.

Gadsimtu ilgi dižkoku meklējumi

Latvijas dižāko koku meklējumi turpinās jau vairāk, kā 100 gadus.

Arī dižkoku kritēriju izstrādei ir gadu desmitos mērāma vēsture. Pašlaik Ministru kabineta noteikumos 54 koku sugām ir noteikti kritēriji minimālajam apkārtmēram 1,3 m augstumā un minimālajam augstumam. Tikai 25 no tām ir vietējās koku sugas. (1.).

Lai gan katru koku, kurš pārsniedzis šīs minimālās prasības, likums aizsargā automātiski, ir svarīgi tos visus atrast un reģistrēt. Tas ir sabiedrības kopdarbs: katrs var iesūtīt savus atradumu datus. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk kā 11 500 šādu dižkoku un to skaits turpina pieaugt.

Diemžēl, datiem par šiem kokiem nav tik vienkārši piekļūt, bet daudzus dižkokus var redzēt publiskā Latvijas dabas teritoriju un pieminekļu kartē. Starp citu, šai sistēmai dots nosaukums “Ozols”! Ļoti plaša un izvērsta informācija par Latvijas dižkokiem ir Julitas un Ata Klušu mājaslapā dziedava.lv (2.) – tā ir pārpilna ar datiem un attēliem!

Ozoli – Latvijas koku karaļi

Latvijā ir viena vietējā ozolu suga – parastais ozols (Quercus robur).

Ozolus pie mums ciena. Lai gan ozola koksne ir ļoti vērtīga, daudziem mežu īpašniekiem ir paradums ozolus saudzēt pat kailcirtēs “jo tas taču ir ozols”.

Tomēr ozoliem īpaši nozīmīga ir Latvijai raksturīgā viensētu kultūrainava. Mums kopumā patīk dzīvot mājās, kuras ir pārsimts metrus vai pat kilometrus atstatu no citām mājām. Ap katru lauku sētu sevi cienošs saimnieks laika gaitā izveido nelielu parku, kas pasargā mājas no vēja, vasaras karstuma un liekiem kaimiņu skatiem uz sētā notiekošo. Tradicionālā Latvijas lauku sēta daudzējādi pārņēmusi 19. gadsimta muižu piļu plānojumu: lievenītis ar kolonnām un kāpnēm, aleja un – pašam savs ainavu parciņš ap māju! Latvijā ir vairāk nekā 70 tūkstoši šādu viensētu un vairumam no tām ir savi “parciņi”. Īpaši vēlams koks šādos piemājas parciņos ir ozols, jo tas tik viegli nelūst, tam ir ilgs mūžs, un… tas taču ir ozols!

Ozoli veido lielāko daļu no vairāk kā 11 500 Latvijas dižkokiem. Dižozolam ir jābūt vismaz 4 metru apkārtmēram vai 32 metrus augstumam. Vairāk nekā 1000 ozolu apkārtmērs pārsniedz 5 metrus.

Par šo sarakstu

Zemāk ir uzskaitīti 12 Latvijas lielākie ozoli ar lielāko apkārtmēru. Katrs no šiem kokiem ir brīnišķīgs dabas piemineklis un šeit “lielākais” pat nenozīmē “iespaidīgākais”. Autoru visvairāk pārsteidza viens no “mazākajiem” šajā sarakstā – Staišu ozols.

Diemžēl nav iespējams noteikt šo ozolu vecumu – koku serde ir zudusi un gadskārtu gredzenus vairs nevar saskaitīt. Visticamāk, šo koku vecums ir starp 400 un 600 gadiem.

Dižkoki ir mainīgi dabas pieminekļi un šis saraksts turpmākajos gados var mainīties. Nav vairs īpašu cerību, ka izdosies atklāt jaunus, līdz šim nezināmus milzu ozolus, taču, daļa no sarakstā iekļautajiem kokiem tuvojas sava mūža beigām. Varbūt tie priecēs mūs vēl dažus gadu desmitus, bet varbūt skumja ziņa pienāks jau rīt. Latvijas koku entuziasti ir apzinājuši, ka viens koks var apsteigt citus. Piemēram, Sējas ozols “stāv uz vietas”, bet Dambju ozols (vismaz līdz 2024. gada septembra zibens spērienam) strauji palielina savu izmēru.

Izmantotie avoti

1. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Likumi.lv. Izmantots 2024. gada 25. maijā.
2. Diži koki – dižkoki, īpatnējie un kultūrvēsturiskie koki, Dziedava.lv. Izmantots 2024. gada 25. maijā.

R1 | 26-05-2024