Lēpenieku ūdenskritums

Apmēram 10-15 kilometrus pirms Skrundas Ventas upe līkumo starp vairākām iespaidīgām klintīm. Šī ir diezgan nomaļa vieta ar daudziem salīdzinoši maz zināmiem dabas brīnumiem.

Viens no interesantākajiem dabas pieminekļiem šeit ir Ketleru klintis. Tās nav tik iespaidīgas, kā netālās Gobdziņu klintis, taču Ketleru klintīm piemīt ļoti īpaša vērtība.

Klinšu smilšakmens veidojās pirms aptuveni 370 – 360 miljoniem gadu devona perioda beigu posmā un klintis (tām tuvumā esošās mājas) deva nosaukumu Latvijas mēroga stratigrāfiskā iedalījuma vienībai: Ketleru svītai. Devona nogulumi Latvijā devuši vairākus izcilus seno dzīvības formu atradumus, taču Ketleru klintis sniegušas īpaši interesantu atradumu: Ventastega curonica atliekas. Šī būtne bija viens no pirmajiem četrkājaiņiem uz Zemes.

Atseguma sākumā, tuvu pie Ventas pāri šim ekskluzīvajam smilšakmens slānim dažkārt krīt neliels ūdenskritums. Ūdenskrituma augšdaļā smilšakmeni cementējis dolomīts (lodīšu smilšakmens), savukārt zem tā smilšakmens ir trausls un ūdens krīt pāri pārkarei. Tieši šī vieta ir Ketleru svītas stratotips, t.i. sava veida standarts, pēc kura var noteikt šo svītu arī citur.

Lēpenieku ūdenskritums plūst tikai dažas nedēļas gadā. Jāatzīst, autoram šos mirkļus nav izdevies noķert. Toties ainava ap ūdenskritumu ir ļoti krāšņa.

Šajā apvidū autoram zināmi vēl četri mazi, sezonāli ūdenskritumiņi, tostarp līdzīgais Gobdziņu gravas ūdenskritums. Tomēr, atlikušie trīs, tostarp 0,6 m augstais Ketleru ūdenskritums, ir sīkāki un nav izteiksmīgi.

77 | 4-07-2024