Līču klintis

Gājiens pa Līču-Laņģu klinšu takām ir garš, taču galamērķis ir izcils – Līču un Laņģu klintis kopā ar daudzajām alām, aizām, nišām, avotiem ir viens no krāšņākajiem dabas objektiem Latvijā.

Līču klintis atrodas ziemeļu daļā un šo atsegumu virknes kopējais garums ir ap 530 metri. Neliels pārtraukums tās atdala no nākamajām – Laņģu klintīm tālāk dienvidos.

Ģeoloģisks juceklis ar svītām

Klintis pārsvarā sastāv no Latvijā tipiskā sārti dzeltenīgā smilšakmens. Nav pilnībā skaidrs, vai šie ieži pieder Gaujas svītai vai Sietiņu svītai (Latvijas ziemeļu daļā tos nogulumus, ko tālāk uz dienvidiem piedēvētu Gaujas svītai, iedala divās citās svītās – Sietiņu un Lodes… jā, ģeoloģijā bieži vien nekas nav vienkārši). Tomēr, Sietiņu svīta, klasiski, sastāv no ļoti gaiša, gandrīz balta smilšakmens, kuru var aplūkot dažus kilometrus tālāk uz ziemeļiem – Sietiņiezī un Liepas iezī. Savukārt, iesārtais smilšakmens, kura graudiņus sacementējuši dzelzs savienojumi, drīzāk ir raksturīgs Gaujas svītai.

Līdz ar to, Līču klinšu ieži ir “kaut kur pa vidu” starp abām svītām – vairs nav gluži Gaujas svīta, bet vēl nav arī Sietiņu svīta.

Apskats no ziemeļiem līdz dienvidiem

Pašā Līču klinšu ziemeļu daļā atrodas īsa bet dziļa aiza. Tā ir nedaudz vairāk, kā 10 metrus gara, aizas sienas ir ap 8 metrus augstas. Šī ir agrākā ala, kuras griesti ir iebrukuši – aizas galā joprojām ir saglabājusies ap 9 metrus gara ala – Līču aizas niša.

Aizas sānos ir cita ala – ap 6 metrus garā Līču aizas gaisa ala, kurai ir trīs ieejas.

Ejot uz dienvidiem, jau pēc pārdesmit metriem paveras skats uz lielu klinšu iedobi – šī ir Līču niša.

Tālāk seko ap 250 metrus garš posms līdz nākamajam interesantajam objektam. Te pašā klints pakājē no alas ar troksni izplūst avots, kura gultnē ir orandžbrūni dzelzs sāļu nogulumi. Šī ir 12 metrus garā Līču Apakšala jeb Avotala. Ala ir ļoti šaura un zema.

Dažus desmitus metru no tās, augstāk klintī atrodas cita – Līču Augšala. Tā, savukārt, ir sausa, 7 metrus gara.

Vēl dažus desmitus metru tālāk no klinšu pamatnes izplūst avotiņš.

Ap 100 metrus tālāk sākas diženākais Līču klinšu posms. Te eksotiska, kā no pasaku filmām pārceļojusī taciņa ved gar milzu klints sienu – te klints augstums pārsniedz 20 metrus. Zemākajā klinšu daļā ir savdabīga slāņu robeža, gar kuru no klints lēni sūcas ūdens, izgulsnējot orandžus nogulumus.

Šis krāšņais klinšu posms noslēdzas ar neparastu akcentu – palielu nišu, kurā cieši līdzās klintij aug koks.

Nedaudz tālāk, Līču klinšu pašā dienvidu daļā atrodas vienīgais šīs apkaimes ūdenskritums – Līču klinšu ūdenskritums. Tas kopumā ir 4,7 metrus augsts, taču ūdens tajā ir reti un pašlaik lielu daļu no tā sedz nesen veidojies augsnes noslīdenis.

Viss! Tālāk, pēc neliela pārtraukuma sākas nākamās – Laņģu klintis.

179 | 25-02-2025