Lielā Taevaskoda

Lielā Taevaskoda tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām vietām Igaunijā. Nereti gadās, ka izslavēti dabas vai kultūras pieminekļi, apmeklējot tos klātienē, rada vilšanos – bet ne šoreiz. Attēli nespēj sniegt to sajūtu, kāda rodas, apskatot Lielo Taevaskodu paša acīm.

Milzu siena

Apmēram vienu kilometru garais gājiens no autostāvvietas pamazām ieved aizvien krāšņākā skujkoku mežā, dziļajā Ahjas upes kanjonā. Vispirms paejam garām Mazajai Taevaskodai – skaista klints! Jau drīz skatam paveras pļava, kuru plašā lokā ieskauj milzu klints ar skaistām gaiši sārtām un dzeltenām smilšakmens slāņu līnijām.

Vertikālās un daudzviet pat pārkarenās klints sienas augstums sasniedz 20 metrus, atsegums ir ap 150 metrus garš. Augstumā Lielā Taevaskodas klints, iespējams, tuvojas Latvijas augstākajām klintīm, lai gan, jāatzīst, visas Latvijas klintis vēl nav izmērītas. Ērģeļu klintis, kuras varētu būt mūsu augstākās, ir ap 22 metrus augstas. Tiesa, Igaunijā ir vēl daudz augstākas smilšakmens klintis, piemēram, 43 metrus augstā Hērmas kalnu siena (Härma Mäemine müür) Veru apriņķī. Savukārt, kaļķakmens klinšu sienas Igaunijas ziemeļos vietām ir vairāk, kā 50 metrus augstas.

Klints atsedz devona perioda Burtnieku svītas smilšakmens iežus. No pakājes upē ieplūst deviņi avotiņi.

Izliektā klints virsma rada arī atbalsi. Tā nav tik izteiksmīga, kā Skaņākalnā, taču, šeit, pat klusi sarunājoties, skaņai ir savdabīgs efekts.

Vārda izcelsme

Pelvas apriņķī vairākas šādas smilšakmens klinšu sienas dēvē par “taevaskodām” – parasti šādās klintīs ir arī kāda ala.

Šis ir interesants vārds, kurš, iespējams, ir ļoti sens. Viens no skaidrojumiem ir, ka “taevas” varētu būt cēlies no indoeiropiešu vārda “dievs”, savukārt “koda” igauniski nozīmē “māja” – tātad “dieva māja”. Vienkāršākais tulkojums būtu – “taevas koda” – “debesu māja”. Ir arī daudz praktiskāks skaidrojums – “taival” – sens Baltijas somugru termins, kas apzīmēja apstāšanās vietu laivu brauciena laikā.

Nostāstu vieta

Lai vai kā, Pelvas apriņķa taevaskodas tiek uzskatītas par senām kulta vietām. Šajās klintīs nedrīkst atstāt uzrakstus vai tās citādi bojāt – par laimi, šis paradums tiek ievērots arī mūsdienās.

Lielā Taevaskoda – jeb, drīzāk, plašā pļava klints priekšā, pretējā Ahjas krastā, tiek uzskatīta par senu sanākšanas un notikumu vietu.

Viens no nostāstu objektiem šeit ir arī samērā liels akmens pie klints sākuma, pie tiltiņa – Salakūlajas akmens (Salakuulaja kivi, Nõiakivi). Aiz šī akmens ienaidnieka spiegs esot noklausījies cilts vecāko sanāksmi – un pats pārvērsts par akmeni.

Par klinti un tās tuvāko apkārtni ir ne mazums nostāstu: par slepenām ejām un alām (tajā skaitā viena esot vedusi uz netālo Mazo Taevaskodu), par akmeņiem upē, kas īstenībā esot senie karavīri, par bīstamu milzu čūsku un citi.

167 | 04-01-2025