Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums

Gandrīz katrā Gaujas līkumā starp Cēsīm un Līgatni atsedzas smilšakmens klintis. Vienas no tām – Līņu klintis – izgrezno arī divi nelieli ūdenskritumi.

Abi ūdenskritumi ir samērā līdzīgi – abi ir ap 3,8 metrus augsti un ūdens daudzums abos ir līdzīgs – ūdens nav daudz, taču tas izsīkst tikai sausākā laikā. Autors tos nosaucis attiecīgi: Līņu klinšu augšējais ūdenskritums (tas atrodas augstāk pa Gaujas straumi) un Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums.

Apakšējo ūdenskritumu tā augšdaļā daļēji aizslēpj koku saknes, toties lejasdaļa ir iespaidīgāka nekā augšējam – ūdens te nolīst pāri sārtam smilšakmens iezim, iekrāsojot to ar tumši zaļu aļģu kārtu. Ūdens krīt nelielā ūdenskrituma veidotā baseiniņā, kuru palu laikā pārklāj Gaujas ūdens – tad ūdenskritums krīt tieši Gaujā.

Līdzīgi, kā netālo, augšējo ūdenskritumu, arī šo ūdenskritumu plostnieki un laivotāji, visdrīzāk, ievērojuši jau sen. Kā vērā ņemamu dabas pieminekli to pirmais pieminējis Andris Grīnbergs, kurš abus ūdenskritumus apzināja 1994. gada septembrī. Tiesa, A. Grīnberga uzskatā apakšējais ūdenskritums ir krietni mazāk bagāts ar ūdeni, kas nesakrīt ar autora novērojumiem – cik novērots, abi ūdenskritumi ir līdzīgi.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

112 | 01-09-2024